Šodien tiekam sadalīti grupās un sūtīti “lasīt” pilsētu. Katrai grupai jāfokusējas uz kādu aspektu – gaismu, skaņu vai faktūru, caur ko jācenšas iepazīt pilsētas vēstures un tagadnes stāsti, vēlāk paveikto prezentējot pārējiem. Ļoti interesanta pieeja pilsētas uztverei. Mūsu grupai tiek gaisma. Ko pilsētas apgaismojums izceļ, bet ko noslēpj? Ko atklāj dabīgā gaisma? Izrādās, ka katrs šo uzdevumu uztveram pa savam, pie zelta vidusceļa neviens nemēģina nonākt, un tad nu arī katrs darbojamies pēc sava prāta. Vismaz dabūju kārtīgi izstaigāties pa pilsētu, kas ir visnotaļ patīkami. Tikai auksti. Ļoti auksti.
Pēc pusdienām strādājam pie prezentācijas veidošanas, bet vakarā paplašinām zināšanas par žurnālistiku kopā ar Iwona Reichardt no "New Eastern Europe" žurnāla un fokusējamies uz to, ko gribēsim paveikt sava “lauka pētījuma” laikā.
Šovakar vakariņojam kādā tradicionālā poļu restorānā. Uz galda saliktas jaukas māla krūzes, pēc mirkļa viesmīles atnes krūkas ar karstu dzērienu. Izskatās pēc morsa, bet izrādās, ka tas ir poļu borščs, kurš dzerams no krūzēm. Jā, jā, te nav nekādas drukas kļūdas. Poļi boršču dzer no krūzēm! Un nekas vairāk par pašu šķidrumu no boršča nemaz nav palicis pāri, pat ne bietes strēmelīte. Par šādu dzeramu boršča versiju bez biezumiem brīnos ne tikai es, bet arī man pretī sēdošie azerbaidžāņi. Tikmēr man sānos sēdošās polietes smej par mūsu izbrīnu un saka, ka šis ir vienīgais un īstais poļu borščs, citādu boršču viņi neatzīst. Lai kā tur būtu ar to boršču, galdi visai drīz burtiski lūzt no “pierogi” daudzveidības un bagātības. Poļu iemīļotie un izslavētie “pierogi” šeit pieejami divās versijās – vieni atgādina pelmeņus, tikai citā formā un lielākā izmērā, bet otri atgādina milzīgus pīrāgus kraukšķīgā mīklā. Pildījumi visdažādākie – kāposti, gaļa, kartupeļi, sīpoli, spināti, paprika… Ko vien sirds kāro. Tikai… lai iegūtu kāroto, jāliek lietā intuīcija, jo no ārpuses “pierogi” ne ar ko neatšķiras. Tā nu veģetārieši, kuri netīšām tikuši pie gaļas pildījuma, meklē kādu, ar ko samainīties, ha, ha… Cik labi būt visēdājam, intuīcija var pačučēt.