Šodien esmu uzaicināta doties Salaspils iepazīšanas braucienā kopā ar citiem blogu autoriem. Izvēlos turp doties ar vilcienu un esmu pārsteigta, ka nokļūšana Salaspilī paņem mazāk laika, nekā, piemēram, aizbraukšana līdz Mangaļsalai. Laikam biežāk jābrauc uz Salaspili! Tā var viegli notvert ceļojuma sajūtu, bet ceļā iztērēt pavisam maz laika. Turklāt braucienam ar vilcienu piemīt zināma romantika. It sevišķi, ja trāpās vecais vagons, kurā var nodarboties ar pārējo pasažieru vērošanu. Šoreiz gan man nepaveicas - sēžu jaunajā vagonā, tāpēc nākas vērot to, kas notiek aiz loga, jo lielie sēdekļi aizsedz skatu uz apkārt sēdošajiem.
Izkāpju Salaspilī un dodos meklēt tūrisma informācijas centru, kas ir mūsu norunātā tikšanās vieta. Izrādās, ka informācijas centrs atrodas vienā ēkā ar Nacionālā botāniskā dārza kasi. Tur jau drūzmējas pāris blogeri un influenceri. Es gan sevi neasociēju ne ar vienu no šiem apzīmējumiem, bet, ja tas man dod iespēju piedalīties šajā braucienā, lai jau būtu.
Salaspils vārds parasti saistās ar Nacionālo botānisko dārzu, Salaspils memoriālu un romantiskām pastaigām pa dambi, taču šodienas plānā nav nevienas no šīm vietām - dosimies iepazīt mazāk zināmus nostūrus! Kad esam sagaidījuši visus dalībniekus, abas organizatores iepazīstina ar sevi un dienas plānu, kā arī izdala jaunākos Salaspils novada tūrisma bukletiņus un pacienā ar augļiem. Nu varam doties ceļā! Starp citu, Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs ir ieguvis zīmi “Gājējiem draudzīgs” – te var papildināt savu ūdens pudeli un iegūt maršruta bukletiņus gan Svētā Jēkaba ceļam, gan dažādiem vietējas nozīmes pārgājienu un velo maršrutiem, piemēram, Salaspils dižkoku takai. Kā noprotu, tad tūrisma informācijas centrs aktīvi strādā pie arvien jaunu maršrutu izveides.
Sakāpjam busiņā un dodamies ceļā. Mūsu pirmais apskates objekts ir Salaspils sāls istaba, kas ir vienīgā sāls istaba Latvijā ar Himalaju sāls pārklājumu. Sāls istabā gaisā virmo romantiskas, sievišķīgas un rožainas vēsmas, padarot to par jauku galamērķi draudzeņu brīvdienām, mierpilnam randiņam vai relaksācijai savā nodabā.
Sāls istabai piemīt ne tikai relaksējoša, bet arī ārstnieciska iedarbība – sāls terapija jeb haloterapija zināma jau kopš seniem laikiem. Sāls terapija stiprina imunitāti, palīdz dziedēt dažādas elpceļu un ādas slimības, uzlabo vielmaiņu un asinsriti, kā arī atslābina nervu sistēmu. Īsāk sakot, pozitīvo efektu ir bez gala un bez malas.
Viens sāls terapijas seanss ilgst četrdesmit minūtes. Fonā skanot liegai mūzikai, atliek vien atslābināties un pareizi elpot – caur degunu. Istabā esošais sāls tiek ieelpots ķermenī, kur tas var sākt savus labos darbiņus. Mums gan šodien nesanāk laiks izbaudīt sāls seansu, varam vien mazliet iečolēt sāls istabā, kuru visi, protams, metas naski fotografēt. Tīrais ārprāts ar to fotografēšanu, ha, ha!
Sāls istabā nobaudāmi arī skābekļa kokteiļi, ko īpašā ierīcē gatavo no sulas un olbaltuma pulvera. Abas sastāvdaļas tiek saputotas gaisīgās putās, kas piesātinātas ar skābekli. Arī šādam kokteilim piemīt lērums pozitīvo efektu. Vēl nekad neesmu garšojusi skābekļa kokteili, tāpēc nelaižu garām izdevību to noprovēt. Sāls istabas saimniece piedāvā izvēlēties vienu no neskaitāmām garšām, mani uzrunā skābekļa kokteilis ar granātābolu garšu. Tāds ļoti neparasts, putains dzēriens. Īsti nevaru saprast, garšo vai nē.
Tālāk dodamies uz kādu bezgala neparastu, krāšņu un kolorītu vietu – atpūtas kompleksu “Kolotilovka”, kur vienuviet atrodama sala Latvijas formā, milzīgs Trojas zirgs, jestras atsauces uz tautas sakāmvārdiem, neganta paskata trollis, pirts futbola bumbas veidolā, ap savu asi rotējoša mājiņa, dažādas 18+ instalācijas un citi brīnumi. Domāju, ka “Kolotilovku” visai nekļūdīgi var saukt par vienu no ekstravagantākajām vietām visā Latvijā. “Kolotilovka” var patikt, “Kolotilovka” var nepatikt, bet tik amizanta vieta noteikti ir apskates vērta.
Omulīgais, bet ar neķītru humora izjūtu apveltītais ukraiņu izcelsmes saimnieks Nikolajs Kolotilo mūs sagaida ar mārrutku šņabi, mazsālītiem gurķīšiem un kartupeļiem. Jādzer “uz abām kājām”. Kad esam “iesildījušies”, saimnieka pavadībā iepazīstam “Kolotilovkas” aizraujošākos nostūrus. Šī ir vieta, kur var brīnīties un brīnīties par viena cilvēka radošās domas lidojumu, izdarību un apņēmību. Un mazliet mulst no saimnieka nepiedienīgajiem jociņiem.
Te laikam jābrīdina – lai gan daudzi apskates objekti “Kolotilovkā” noteikti šķitīs aizraujoši arī ģimenēm ar bērniem, tomēr teritorijā laiku pa laikam (nu… vai arī biežāk) nākas uzdurties arī tādiem veidojumiem, kas ierindojami kategorijā “18+” un bērnos izraisītu kaudzi jautājumu. Apmeklējums uz pašu atbildību, tā teikt. “Kolotilovkā” ik uz soļa skatam paveras kas neparasts, jancīgs, ēverģēlīgs un humorīgs, tāpēc maķenīt žēl, ka mūsu viesošanās laiks tik ātri paskrien un nākas steigties tālāk. Šodien saspringts grafiks! Manuprāt, šo vietu vislabāk būtu atklāt lēnā un nesteidzīgā tempā, ziņkārīgi ielūkojoties “Kolotilovkas” visdziļākajos kaktiņos. Tiesa, nevar zināt, ko tur ieraudzītu.
Mūsu nākamā pieturvieta ir peintbola un lāzertaga parks “Jugland”, plašākais šāda tipa izklaižu parks visā Baltijā. Kā jau nosaukums saka priekšā, parks ierīkots Mazās Juglas krastā. Lai nokļūtu “Jugland”, jāpārvar neliela šķēršļu josla – trošu tilts pār Mazo Juglu, kas šūpojas uz visām pusēm kā traks! Es eju ceturtā, un man nākas ar abām rokām turēties pie sānu trosēm, jo šķiet, ka citādāk ielidošu ūdenī. Tikai vēlāk izlasām, ka tiltu drīkst šķērsot pa vienam. Tas izskaidro trako šūpošanos!
Godīgi sakot, es galīgi neesmu peintbola vai lāzertaga cienītāja, jo gluži vienkārši man nav saprotama vēlme “šaut” uz citiem cilvēkiem, tāpēc priecājos par iespēju šo aktivitāti iemūžināt kadrā no malas, nevis aktīvi piedalīties. Tomēr visiem tiem, kuriem patīk šaudīties un joņot no viena slēpņa uz otru, “Jugland” būs īsta medusmaize – te pieejami vienpadsmit spēļu laukumi, kas iekārtoti atbilstoši dažādām tēmām. Mums tiek iespēja tvert vesterna noskaņas spēļu laukumā “Kansas City”. Vizuāli izskatās tiešām iespaidīgi! Pārējie kārtīgi noskraidās, bet es tikmēr lēnā garā pastaigājos ar kameru.
Pēcāk klāt pusdienlaiks, tāpēc dodamies uz restorānu “Četras pēdas”, kur otrā stāva banketu zālē mūs gaida jau saklāts galds. Mūsu brauciena rīkotāja saka, ka šis esot smalkākais restorāns Salaspilī. Sev priekšā uz galdauta redzot divus nelielus traipus, to maķenīt nākas apšaubīt, bet labi, kam negadās. Vispirms mielojamies ar grieķu un itāļu salātiem, bet pēcāk tiekam pie jau iepriekš pasūtītiem otrajiem ēdieniem. Esmu izvēlējusies līdakas kotletes cerot, ka līdaka nāk no tuvējās Daugavas. Neņemšu taču karbonādi, atrodoties Daugavas krastā, vai ne?
Sātīgi un gardi paēduši, braucam ciemos uz kādu bezgala burvīgu vietu – atpūtas namiņiem “Doles skati”, kur mūs sagaida fantastisks skats uz Daugavu, kokteiļi, absolūts miers un klusums. Sāk līt, bet tas diži neskādē, jo terasē padomāts par to, lai atpūta būtu patīkama arī slapjā laikā.
Daugavas krastā atstatus viens no otra izvietoti trīs jauki namiņi. Saimnieks stāsta, ka paplašināties netaisās, lai nebojātu mierpilno noskaņu. Labi, ka tā. Miers, kas te valda, ir neaprakstāms! Uz vienu pusi skatam paveras Daugavas ūdeņi, uz otru - zaļa pļava un mežs. Grūti noticēt, ka atrodamies tuvu Rīgai, jo sajūtu līmenī šķiet, ka esam dziļos laukos, kur valda dabas rimtais skaistums. Vien iztālēm vīdošais televīzijas tornis nodod mūsu īsto atrašanās vietu.
Kad nākamreiz meklēšu kādas jaukas naktsmājas, kur baudīt nesteidzīgu atpūtu, noteikti atgriezīšos "Doles skatos", kas atstāj ļoti, ļoti patīkamu iespaidu. Kompakts, bet gaumīgi iekārtots namiņš ar kublu uz terases pašā Daugavas krastā. Ko gan vēl var vēlēties? Turklāt saimnieki ņem vērā viesu ieteikumus un namiņus nepārtraukti uzlabo. Starp citu, kubla īre uzreiz iekļauta namiņa cenā, kas ir liels retums. Šitik jaukas naktsmītnes nemaz nav tik bieži sastopamas!
Kā nākamā pieturvieta Salaspils izbraucienā mūs sagaida omulīgais ģimenes uzņēmums “Doles tējas”. Viesmīlīgā saimniece lutina ar pašceptu plātsmaizi un aromātisku piparmētru tēju, kā arī dalās stāstos par tēju tapšanas procesu. “Doles tējas” rūpējas par produktu kvalitāti, augus žāvējot zemā temperatūrā. Tieši tāpēc “Doles tējas” nav atrodamas lielveikalos, jo tādiem apjomiem nepieciešami lielāki ražošanas tempi, attiecīgi – augstāka žāvēšanas temperatūra. Jo augstākā temperatūrā žāvē augus, jo mazāk vērtīgo vielu tajos saglabājas.
“Doles tējas” gatavo no zālītēm, kas audzētas un ievāktas Doles salas dabas parka teritorijā. Interesenti var pieteikties ekskursijai tēju dārzā un ražotnē, kā arī tēju degustācijai. Mēs arī iečolējam, kur tad īsti tējas žāvējas. Mmm, kāda smarža! Pēc pieprasījuma turpat netālu darbojas veikaliņš, kur var izvēlēties sev tīkamāko produktu no tiešām plašā tēju klāsta. Ja meklē jauku vietu pasākumiem, arī to var atrast pie “Doles tējām” – pagalmā gozējas stikla ēka “Svētku paviljons” ar burvīgu skatu uz plašām pļavām.
Pēc zāļu tējas iemalkošanas ar kājām čāpojam uz blakusesošo Daugavas muzeju, kur mums tiek gods iemēģināt pavisam jaunu muzeja spēli – “Noslēpumi muzeja parkā”. Tā ir izzinoša spēle, kas ļauj Daugavas muzeju izpētīt maķenīt pamatīgāk nekā parasti, turklāt tā ir piemērota ģimenēm ar bērniem. Piemēram, vai tu zini, cik pietauvošanās gredzeni saglabājušies Sausās Daugavas krastā muzeja teritorijā? Lūk, jādodas noskaidrot!
Daugavas muzejs ierīkots Doles muižā un tās parkā. Muižas kungu mājā aplūkojama interaktīva ekspozīcija, kas stāsta par Daugavas un Salaspils novada vēsturi, savukārt, parkā iekārtota brīvdabas ekspozīcija ar zvejnieku sētu “Mellupi”, kas ļauj iepazīt 19. gadsimta zvejnieku dzīvi Daugavas krastos.
Ironiskā kārtā, nekad neesmu aplūkojusi Daugavas muzeja iekštelpu ekspozīciju, un arī šoreiz tas prieks iet secen. Tomēr ik reizi, kad viesojos Daugavas muzeja parkā, nespēju beigt jūsmot par gleznaino apkārtni un skaistajiem Daugavas krastiem. Te valda ļoti neparasta noskaņa, kas kā magnēts sauc atgriezties atkal un atkal. Un gan jau kādu reizi iepazīšu arī Daugavas muzeja interaktīvo ekspozīciju Doles muižas kungu ēkā.
Nu, re, atklājas, ka Salaspils un Doles sala ir lielisks galamērķis brīvdienām, turklāt pavisam netālu no Rīgas! Kāda piepildīta, notikumiem un jauniem iespaidiem bagāta diena!
NODERĪGI:
Informācija par tūrisma objektiem Salaspils novadā: www.visit.salaspils.lv
Salaspils sāls istaba: www.salsistaba-masaza.lv
Atpūtas komplekss “Kolotilovka”: www.kolotilovka.lv
Peintbola parks “Jugland”: www.jugland.lv
Restorāns “Četras pēdas”: www.4pedas.lv
Atpūtas namiņi “Doles skati”: www.facebook.com/dolesskati
Tēju ražotne “Doles tējas”: www.facebook.com/dolestejas un www.svetkupaviljons.lv
Daugavas muzejs: www.daugavasmuzejs.lv
Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to var izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo) :)
Ceļojums noritēja sadarbībā ar Salaspils novada Tūrisma informācijas centru, liels paldies!