Plkst. 07:30 ar Valdi ierodamies norādītajā vietā, lai dotos saullēkta pārgājienā ar purva (jeb sniega) kurpēm Lielajā Ķemeru tīrelī. Pasākumu rīko “Advaita Adventures”. Oskars mums piebiedrojas pēc pāris minūtēm, tomēr vislielākais čamma izrādās Ainārs, kurš negaidīti iesprūdis gumijnieku medībās. Bez mums un diviem pārgājiena vadītājiem sapulcējušās vēl divas piedzīvojumu mīļotāju kompānijas. Organizatori saka, ka mums jāsāk soļot uz purva pusi, lai nenokavētu saulītes parādīšanos virs koku galotnēm. Valdis paliek gaidīt Aināru.
No sākuma dodamies purvā pa mazu taciņu. Kad esam nonākuši mitrākā vietā, pārgājiena vadītājs Dinārs ierāda, kā uzvelkamas purva kurpes. Nekas sarežģīts, tomēr vajag mazliet piešauties, lai visu saregulētu. Tieši šajā brīdī mums pievienojas arī Valdis, Ainārs un otra pārgājiena vadītāja Madara.
Uzvilkuši purva kurpes, varam doties dziļāk tīreļa plašumos. Jocīga staigāšana ar purva kurpēm – sanāk tāda kā šļūkšana uz priekšu, bet soli spert atpakaļ nav iespējams. Jau pavisam drīz nonākam pie kādas slapjas vietas, kur varam palēkāt pa purva segumu un sajust, kā tas līgojas zem mūsu kājām. Tik aizraujoši! Jo ilgāk mīņājies vienā vietā, jo dziļāk grimsti purvā. Oskars uzvilcis garos makšķernieku zābakus un izskatās pēc Runča Zābakos, bet tieši viņš šos purva priekus var izbaudīt viskārtīgāk, jo nav jāsatraucas, ka pēc pamatīgas lēkāšanas apavos sāks smelties ūdens.
Purvā plešas īsta ziemas pasaka. Šķiet, ka tieši šāds piedzīvojums ir vislabākais veids, kā pēc iespējas ātrāk pierast pie pēkšņās ziemas iestāšanās un sākt izbaudīt šo auksto gada periodu. Pamale lēnām iekrāsojas arvien košākos toņos. Purvs kā vienmēr izskatās maģiski! Mmm!
Ejam, baudām burvīgo ainavu un ik pa laikam iemēģinām purva līgošanos. Apstājamies pie kāda ezeriņa, un pārgājiena vadītāja katram izdala pa brokastu kruasānam, bet citā pauzītē – pa zefīram. Ēdiens nekur negaršo tik labi kā pie dabas krūts. Kamēr šņakājam iekšā kruasānus, virs purva paceļas zeltaina saulīte. Visa pasaule uzmirdz daudz košāk. Pēc brīža paliek siltāks.
Kad esam izmetuši apmēram piecu kilometru loku, laiks atvadīties no fantastiski skaistā Ķemeru tīreļa. Atceļā vēlreiz piestājam pie slapjās vietas, kurā pirmo reizi iemēģinājām purva līgošanos. Oskars tagad izmanto garo zābaku priekšrocību uz pilnu klapi un “iesēžas” purvā krietni dziļi par pārējiem. Visiem izklaide. Kad viņš izkāpj laukā no pļančkas, purva kurpes apaugušas ar sūnām un zālēm. Pats vēl iesmej, ka, vides zinātnieks būdams, bojā purvu.
Kad esam atgriezušies pie mašīnām, Madara saka: “Jūs droši varat visiem teikt, ka šodien esat nogājuši piecpadsmit kilometrus, jo iešana ar purva kurpēm sagādā trīsreiz lielāku slodzi nekā parasts pārgājiens!”
Diezgan droši varu apgalvot, ka saullēkta pārgājiens purvā ir vislabākais veids, kā iesākt dienu. Jo īpaši tad, ja kājās ir purva kurpes un var kārtīgi “izšūpināt” purvu. Nebeidzams smaids sejā, priecīgs noskaņojums un skaistas atmiņas garantētas.
NODERĪGI:
Pārgājieni ar purva kurpēm: https://advaitaadventures.lv/lv
Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to var izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo), uzsaucot man "kafiju". Paldies! :)