2021. gada 31. decembris. Gadu mija Līgatnē pie Gaujas. Vecgada vakars

Kā vislabāk pavadīt veco gadu un sagaidīt jauno? Ar kādu varen jauku piedzīvojumu! Jau iepriekš biju minējusi Valdim savu ideju par nakšņošanu mežā, bet šodiena mūs nepatīkami pārsteidz ar kūstošu Rīgu. Ielas pludo, jumti tek, un gaisā valda nejauks mitrums. Vai šādā laikā būtu patīkami nakšņot teltī? Ne pārāk. Mitrums riebīgāks par aukstumu. Un tomēr. Lēnām tuvojas vakars, un es nespēju nosēdēt mierā. Vecgada naktī taču jādara kaut kas aizraujošs!

Pēkšņi saku Valdim: “Klau, varbūt tomēr braucam uz mežu?” Viņš mazliet apšauba manas idejas prātīgumu, bet tomēr piekrīt. Apspriežam potenciālos galamērķus. Mums ir dilemma starp divām vietām – skatu torni Lielā Ķemeru tīreļa purva laipas viducī vai koka nojumi Līgatnē pie Gaujas. Skatu tornis tuvāk mājām, bet tur nav ugunskura vietas, kā arī nevienas pašas sienas. Līgatne tālāk no Rīgas, toties nojume sola trīs sienas, jumtu un labiekārtotu ugunskura vietu. Beigu galā izvēlamies Līgatni. Ātri vien sapakojam somas, satuntulējamies paši, termosā ielejam tēju, paķeram līdzi no citiem svētkiem aizkavējušos “Rafaello”, medījuma desas un “Mežezeru”. Esam gatavi!

Ceļu, laukus un mežus savā villainē ietinusi bieza migla. Redzamība ir dikti švaka, tāpēc braucam lēni kā gliemeži. Daži trakie dzenas garām. Pa ceļam piestājam nopirkt sausu malku, jo negribam palikt bez ugunskura.

Kad ieripojam Līgatnē, valda melna tumsa. Un… ziema! Jā, atradām ziemu! Noliekam auto Līgatnes dabas taku stāvlaukumā. Gada sākumā pavadījām Līgatnē vairākas dienas un vienā no pārgājieniem atklājām nojumes Gaujas krastā. Tiesa, neatceramies, uz kuru pusi no stāvlaukuma tās būtu meklējamas, tāpēc tagad ir īstais laiks izmēģināt dzimšanas dienā saņemto dāvanu – Garmin eTrex 32X (liels paldies ģimenei!). Navigācijas ierīce kartē parāda labiekārtoto piknika vietu lokācijas. Dodamies uz mums tuvāko. Ja tur nebūs nojumes, tad čāposim uz nākamo.

Joprojām dodu priekšroku kartēm, tomēr navigācijas ierīce lieliski noderēs tādos spontānos piedzīvojumos kā šis, kad izsperamies no mājas kārtīgi nesagatavojušies. Arī garajos pārgājienos šitā mantiņa būs noderīga štelle.

Brienam cauri sniegotam mežam. Sniegā pēdas atstājuši dažādu izmēru un sugu pārnadži. Drīz vien nonākam pie Gaujas. Pirmā ugunskura vieta mūs neaplaimo ar nojumi, tāpēc ejam tālāk. O, kas tur tumsā vīd? Nojume! Tīra un jauka.

Sadalām pienākumus – Valdis iet kurt uguni, bet es mēģinu nojumē iecelt telti. Ātri vien secinu, ka mana telts ir maķenīt par augstu šai nojumei. Hmm, jādomā cits risinājums. Beigās telts kārtis atstāju vien iespraustas grīdas spraugās un piestiprinātas pie telts priekšējās sienas, bet tālāko daļu saloku īsāku un iestutēju nojumes griestos. No telts ārējā apvalka aizlienēju vairākas šņores, ar kurām telts vidusdaļu un aizmuguri iesienu nojumes griestu dēļos. Šādā konstrukcijā telts ārējo pārvalku nav iespējams pārvilkt pāri iekšējam slānim, tāpēc to vienkārši iesienu nojumes griestos kā aizsegu telts priekšpusei. Tam vajadzētu pasargāt mūs no lieka mitruma un miglas.

Valdis ir veiksmīgi iekūris ugunskuru un sauc mani uz desu cepšanu. Ņammm, uz uguns ceptas desas garšo daudz labāk, nekā krāsnī sildītas! Saldajā piekožam “Rafaello” un, kad pulkstenis sit pusnakti, atkorķējam “Mežezeru”. Iepriekš mežā valdīja absolūts klusums – ne skaņas, ne vēja. Tikai uguns sprakšķi. Pusnaktī Gaujas ieleja pielīst ar pērkona negaisa cienīgiem trokšņiem un teju zibens atblāzmām. Uguņošana. Nez, ko par šo domā meža zvēri? Iepriekš likās, ka atrodamies nekurienes vidū, bet tagad skaudri saprotam, ka nemaz tik tālu no civilizācijas neesam. Tomēr drīz vien trokšņi norimst, un mežā atkal iestājas patīkams klusums.

Lai izklaidētos, paspēlējamies ar kameras slēdža ātrumu un lukturīšiem, “gleznojot” ar gaismu. Ne tikai jautra, bet arī ļoti sildoša aktivitāte!

“Mežezers” izdzerts, ugunskurs arī sāk noplakt, laiks likties uz auss. Pārģērbjamies un lienam guļammaisos. Pārvelku cepuri pāri acīm līdz pat degungalam un cenšos iekārtoties tā, lai no cepures un guļammaisa laukā lien tikai un vienīgi deguns. No sākuma mazliet salst pēdas, bet piebīdos tuvāk Valdim, un viens otru sasildām. Salda šņākšana garantēta.

NODERĪGI:

  • Piknika un ugunskura vietas, ka arī koka nojumes atrodamas šajā kartē: www.mammadaba.lv/karte. Mēs nakšņojām nojumē netālu no Katrīnas ieža.

Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to var izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo), uzsaucot man "kafiju". Paldies! :)