No rīta pēc Bobo norādījumiem dodamies bārbelēs. Bobo skaidrotajā vietā gan asos krūmus neatrodam, tāpēc beigu galā aizejam ogas lasīt turpat, kur vakar – pa ceļam uz Mulvodžu. Šodien laiks labs, tāpēc ērkšķaino ogu lasīšana ir daudz vieglāka nekā vakardienas trakajā vējā. Tomē ap plkst. 12:00 savelkas melni padebešu un sāk mazliet līt. Cik netipiski šejienei! Saceļas arī liels vējš. Dodamies mājup. Izrādās, ka tur nav elektrības, tāpēc pusdienu vietā dzeram tēju, jo Momo bez elektrības nevar pabeigt zupas gatavošanu.
Pēc tam sēžam un apstrādājam bārbeles – atdalām ogas no lapām un ērkšķiem.
Pēc kāda laika elektrība atgriežas, tā nu tiekam pie aprikožu zupas. Tradicionāls pamiriešu ēdiens, ko gatavo no žāvētām aprikozēm.
Momo stāsta, ka agrāk pilsoņu kara laikā kirgīzu zaldāti no viņiem zaga maizi, miltus un citus produktus. Dažkārt piedāvāja maizi iemainīt pret ziepēm, bet pēc tam nozaga atpakaļ iemainītās ziepes un ar tādu pašu piedāvājumu gāja tālāk pie kaimiņiem. Vispār šis reģions izdzīvoja tikai pateicoties ismailītu reliģiskajam līderim Aga Hanam, kuram par spīti blokādei kaut kā izdevās apgādāt pamiriešus ar izdzīvošanai nepieciešamākajiem produktiem.
Līdz vēlam vakaram turpinām ņemties ar bārbelēm.