Kad no rīta eju mazgāties, vannasistabā mani pārsteidz patīkams karstums – kuras plītiņa! Gluži kā saunā!
Līdz pat pēcpusdienai turpinām rīvēt ābolus etiķim. Kad esam tikušas galā ar etiķa gatavošanas procesu, mūsu rokas ir kā dažudien vecām tantēm – brūnas un nesmukas.
Kad pēcpusdienā dodos vannoties, viss siltums sen jau zudis. Tas bija VIP karstums tikai pirmajiem vannā gājējiem (lasīt: Bobo). Beržu, beržu savas rokas, bet no ābolu brūnuma vaļā tā arī netieku. Ai, bet rīt taču jādodas uz pilsētu!
Bobo šodien staigā apkārt bez krekla. Pie Tadžikistānas pieradušajām acīm šāds skats liekas ļoti nepiedienīgs! Arī vakar Momo ieraudzīšana t-kreklā bija šoks. Likās tā, it kā viņa gluži kaila staigātu pa māju.
Pēc vannošanās dodos pie friziera (lasīt: Farangisas). Farangisa Maskavā izmācījusies par frizieri, tagad griež matus visiem radiem un draugiem. Viņa stāsta, ka Maskavā bija pieradusi strādāt ar krievu plānajiem matiem, kad atgriezās Tadžikistānā, viņai no sākuma gāja grūti, jo tadžikietēm ir ļoti biezi un gari mati. Ak, ar skaudību vien var nolūkoties uz šejienes sieviešu biezajiem, melnajiem matiem…
Pēc tam sašuju pāris saplīsušas lietas. Kaut kā tā. Tāda mierīga diena.
Vakariņu laikā Bobo stāsta, ka nedrīkst dzert divas stundas pēc ēšanas, nedrīkst ēst pēc plkst. 19:00 vakarā, vakariņās nav ieteicams ēst neko taukainu. Bet pats pirms brīža man centās ieskapēt gaļas gabalu… Nesaprotu, kāpēc cilvēki domā, ka tikai tāpēc, ka es vispār ēdu gaļu, es to vienmēr grib ēst. Vajadzēja jau pirmajā vakarā sastāstīt, ka esmu veģetāriete, būtu mazāk problēmu. Nu jau par vēlu.
Kad Farangisai prasu, kā ar auto rītdienai, viņa saka, ka pirmdienas rītā būs daudz auto, varam plkst. 07:30 iziet no mājas un lejā uz ceļa stopēt. Iepriekšējā reizē, kad devāmies uz Horugu, Ošurs teica, ka mašīnas no Iškašimas parasti ir pilnas, tāpēc uz stopēšanu nevar paļauties. Tagad Farangisa klārē ko pavisam citu. Redzēsim. Par vienu gan esmu droša – plkst. 07:30 Farangisa visticamāk vēl tikai zīmēs sev jaunu seju…