Beidzot lietavas bija beigušās, spīdēja saulīte un bija ideāli laikapstākļi pilsētiņas iepazīšanai. Garajā pusdienu pārtraukumā kāru kaklā kameru un jozu uz ciema centra pusi. Ak, cik skaista pilsētiņa! Gluži kā tāds pasaku ciems! Ik uz soļa nepārtraukti sev teicu: “Cik skaisti! Cik skaisti!”. Tik mīlīgas mājeles! Šeit novēroju arī līdz šim nekur neredzētu arhitektūras parādību – ēku sienas, kas klātas ar koka flīzēm.