2018. gada 25. novembris. Polija, Gdaņska. Beidzot uz Rīgas pusi!

 

Brokastis “Hampton by Hilton” viesnīcā arī varen smalkas – zviedru galds, bet ar siltiem ēdieniem visām gaumēm! Kārtīgi pieēdos un dodos uz lidostu.

 

Šoreiz viss bez aizķeršanās, lidmašīna ierodas laikā.

 

Kad Varšavā soļoju cauri lidostai uz Rīgas reisa atiešanas vietu, saprotu, cik nenormāli garš skrējiens man toreiz bija! Nudien nevaru aptvert, kā paguvu šo distanci noskriet 5 minūšu laikā ar visām savām parpalām! Kad nav izvēles, tad parādās mistiskas spējas.

 

Jā, cilvēki smejas, ka LOT ir “Late Or Tomorrow”, kas ceļā uz Gdaņsku izvērtās par “late”, bet ceļā uz Rīgu par “tomorrow”, bet viņi tiešām visu smuki nokārtoja – vakar bez spirināšanās iedeva smalku viesnīcu ar vakariņām un brokastīm, sarūpēja biļetes šodienai, un, pasteidzoties laikā uz priekšu, varu teikt, ka vēlāk tiku arī pie 250 eur kompensācijas. Īsāk sakot, ja nekur nav jāsteidzas, tad šitā varētu notikt biežāk!

 

Ja atskatos uz “Solidarity Academy”, vai daudz iemācījos par žurnālistiku? Ne tik daudz, cik gaidīju, lai gan pāris iedvesmojošas lietas noteikti prātā aizķērās, bet lielākais ieguvums noteikti ir jaunie draugi. Esmu droša, ka vēl kaut kad satikšu gan Moniku, gan Azadu. Un, protams, arī galvas izvēdināšana, jaunie iespaidi, vietas un piedzīvojumi! Bija riktīgi forši!