top of page

2023. gada 22. jūlijs. Pārgājiens Sloka – Dubulti

 

Ikvasaras māsīcu pārgājiens gar jūru kopā ar Kristīnu ir svēta lieta. Tā kā šoreiz esmu iegrimusi darbos, tad aicinu Kristīnu izvēlēties soļošanai tīkamāko liedaga posmu. Pati Latvijas teritorijā esmu nogājusi gar visu jūras piekrasti, tāpēc diži nesatraucos par izvēlēto maršrutu. Galvenais, lai būtu gar jūru un kopā ar Kristīnu. Māsīca rosina čāpot no Slokas līdz Dubultiem. Kopā esot jāsanāk aptuveni piecpadsmit kilometriem. Aidā!

 

Plkst. 08:00 kāpju vilcienā uz Sloku, bet Kristīna man pievienojas Torņkalna stacijā. Laiks paskrien nemanot, un drīz vien jau jālec laukā no vilciena. Sloka ir tā vieta, kur jūra atrodas maķenīt tālāk no stacijas, tāpēc sekojam navigācijai Kristīnas telefonā, jo norādes par taisnāko ceļu uz jūru pilsētvidē diemžēl neeksistē.

 

Un tur jau tā ir – jūra. Plaša, bezgalīga un visvarena. Lai gan brīžiem pūš visai stiprs vējiņš, jūra rāmi viļņojas ar pavisam maziem vilnīšiem. Pēc kāda laiciņa velku apavus nost un izbaudu smiltis sev zem kājām. Krasts šodien ir patīkami pieblietēts, tāpēc iešana sokas viegli un ātri. Tā kā šajā posmā nav pārāk daudz īpaši aizraujošu skatu vai interesantu objektu, tad uztaisām kopbildi un bāžu kameru somā. Galu galā, dažkārt var izbaudīt arī vienkārši iešanu, nevis visu laiku meklēt fotografējamus kadrus.

 

Pēkšņi attopamies, ka esam jau teju Dubultos. Oho, tas gan bija ātri! Piemetamies uz soliņa. Kristīna grib sauļoties, bet es – vienkārši izbaudīt jūras šalkas un patīkamo gaisu. Man somā ir grāmata, bet to pat neizvelku laukā. Pļāpājam un smejamies. Kad strauji sāk tuvoties melni padebeši, sākam pakot mantas, lai varētu soļot Dubultu stacijas virzienā. Izmirkt negribētos. Kad no rīta uzsākām pārgājienu, virs galvām pletās spilgti zilas debesis bez ne viena mākonīša. Tad lēnā garā sadrūzmējās burvīgas mākoņu aitas, kas nu pārvērtušās negaisa padebešos. No sākuma šķita, ka, lūk, uz soliņa saulītē sasilšu un pēc tam nopeldēšos, bet beigu galā gulēju ietinusies dvielī un šallē, lai nenosaltu. Par līšanu jūrā pat domāt negribas.

 

Pa ceļam uz Dubultu staciju Kristīna man ierāda konditoreju “Dukāts”, kurā parasti iegādājas saldējumu vai kādu gardu maizīti. Mmm, cik kārdinoša smarža! Un cik viss izskatās garšīgs! Un cik labas cenas! Nopērku maizītes ar vārīto krēmu, ogām un drumstalām. Kristīna paliek uzticīga saldējumam.

 

Dubultu stacijā, kas vienlaikus kalpo arī par mūsdienīgu izstāžu zāli, patlaban aplūkojama Baibas Osītes izstāde “Exodus”. Mani visvairāk uzrunā darbi, kas radīti no jūras malā izskalotiem un viļņu nogludinātiem kociņiem. Jo īpaši mani fascinē darbs, kurā kociņi nav krāsoti, bet audio ierakstā apkārt šalko jūra. Stāvu un nekur negribu doties. Fantastiski. No šiem darbiem plūst absolūts miers. Tik vienkārša, bet ģeniāla ideja.

 

Tā kā ārā atkal uzspīd saulīte, tad Kristīna rosina pasēdēt pie Lielupes. Nemaz nezināju, ka tur izveidota mini piestātne. Man jāgaida Valdis, lai tālāk varam doties ciemos pie viņa vecākiem. Piebrauc Kristīnas vilciens. Tieši tajā mirklī, kad Kristīna iekāpj vilcienā, stacijā ierodas arī Valdis. Atvados no Kristīnas un dodos satikt Valdi. Šis bija īss, bet ļoti jauks pārgājiens. Pie jūras vienmēr ir labi.  

​

NODERĪGI

 

Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to var izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo), uzsaucot man "kafiju". Paldies! :)

bottom of page