top of page

2022. gada 24. jūlijs. Viena diena Siguldas pusē

 

Man šķiet, ka Siguldā var viesoties kaut simtiem reižu, bet tāpat turpināt atklāt arvien jaunas vietas un gūt arvien jaunus iespaidus. Neba velti pilsētas tūrisma sauklis ir “Sigulda aizrauj!”, jo tā nudien ir.

 

Esam ieplānojuši rītu sākt ar “Muzikālajām brokastīm” Siguldas pils kvartālā. Jau pa ceļam redzam cilvēku straumi, kas lēnām plūst uz pils pusi. Mūzikas mīļotājus nebiedē pat apkārt klejojošie lietus mākoņi. Knapi atrodam vietu, kur atstāt auto. Pils pagalmā ierodamies neilgi pirms koncerta sākuma, tāpēc visi beņķi jau aizņemti. Nekas, izklājam zālē savu sedziņu. Valdis aiziet meklēt brokastu gardumus. Citi ieradušies ar nopietniem piknika groziem, sapulcējušies veselām ģimenēm. Valdis atgriežas ar kafiju un gardām vafelēm, ko dekorē šokolādes mērce, zemenes un mellenes. Pikniks muzikālās noskaņās var sākties! Arī mūziķi jau ieriktējušies uz skatuves. Mūs priecē čella un klavieru skaņas Guntas Ābeles un Džovanni Fornazīni izpildījumā. Abi mūziķi spēlē brīnišķīgu spāņu un argentīniešu mūziku, kas raisa krāšņas iztēles ainas un domās aizved uz tālām zemēm. Ļoti, ļoti skaists rīta iesākums! Tīri vai žēl, ka šīs ir sezonas noslēdzošās “Muzikālās brokastis”.

 

Kad koncerts izskanējis, dodamies uz “Siguldas saldējumu”. Gribu nobaudīt debešķīgi gardo zemeņu sorbetu, ko pirmo reizi provēju pirms nedēļas, bet nedz āra stendā, nedz iekšā šodien vispār nav neviena sorbeta. Kā tā?! Šitāda vilšanās! Bet katram gadījumam piebildīšu, ka vispār “Siguldas saldējuma” produkcija ir neticami garda, un cilvēki to bieži dēvē par garšīgāko saldējumu, kāds vien jebkad ēsts. Ja esi Siguldā, nomēģini!

 

Tālāk mūsu plānos ietilpst Siguldas vēsturiskās apbūves izpētīšana, sekojot maršrutam “Siguldas pastaigas: pa vēsturiskajām ēkām”. Tā kā Valdi sāk mocīt izsalkums, tad izlemjam piesēst kafejnīcā “Doma”, kas atrodas mums pa ceļam un izveidota riktīgi omulīgā pagalmā. Sātīgi paēduši, dodamies tālāk. Mūsu skatam paveras maķenīt nomaskēti, bet grezni mūra nami un cakainiem kokgriezumiem rotātas koka villas. Šis ir lielisks maršruts, kas ļauj iepazīt Siguldu no jauna rakursa, ielūkojoties vietās, kur citādāk nenokļūtu. Tiesa, jāpiebilst, ka ne visas maršrutā iekļautās ēkas aplūkojamas tuvplānā, jo dažviet sētas rotā skarbas zīmes “privātīpašums”. Tāpēc nevajag domāt, ka izdosies iegūt tikpat labus kadrus, kādi grezno maršruta aprakstu. Bet tas ir sīkums, kas Siguldas senajiem namiem pat piešķir papildu noslēpumainības auru.

 

Pastaigas laikā sāk līt. Valdis aptver, ka lietussargu aizmirsis “Domā”. Sasodīts! Kad lietus jau gāž aumaļām, nokļūstam pie Zaļās villas – vienas no greznākajām villām šajā maršrutā, kas tiek uzskatīta par izcilu Siguldas kūrorta vēsturiskās apbūves paraugu. Apejam apkārt cēlajam namam, bet tas šķiet daļēji pamests. Valdis joko, ka šī izskatās pēc villas, kurā varētu spokoties. Atsmeju, ka, ja es būtu Kropotkinu spoks, tad noteikti gribētu spokoties tieši šajā namā.

 

Kad esam iepazinuši Siguldas villas un dzīvojamos namus, kā arī kārtīgi izlijuši, sasildīšanās nolūkos iečolējam kafejnīcā “Eklērs” un notiesājam pa gardumiņam. Šī kafejnīca ir īsta kārumu lāde! Laimīgā kārtā vēlāk izrādās, ka lietussargs mūs pacietīgi gaida tieši turpat, kur tas tika nevērīgi aizmirsts.

 

Pēcāk dodamies uz labirintu “Mīnotaurs” – milzīgu koka labirintu, kurā ne tikai jāatrod izeja, bet pa ceļam jāsameklē arī astoņi kontrolpunkti. Īsti nezināju, ko no šī labirinta gaidīt, bet tas mani ļoti patīkami pārsteidz. Ne mirkli nav garlaicīgi! Labirints izveidots tā, ka tiešām var kārtīgi apmaldīties, bet izeju nemaz tik ātri atrast nav iespējams. Ik solis ir ziņkāres un smieklu pilns. Neilgi pēc mums labirintā ceļa meklējumus uzsāk arī kāda ģimene. Ar viņiem regulāri saskrienamies pagriezienos, strupceļos un kontrolpunktos. Izklausās, ka arī viņiem iet jautri. Domāju, ka šis ir labs tūrisma objekts gan lieliem, gan maziem.

 

Tālāk braucam uz Daudas ūdenskritumu, trešo augstāko ūdenskritumu Latvijā. Atstājam auto ceļmalā un pa mazu taciņu dodamies ūdenskrituma virzienā. Jā, šī nav tā reize, kad apskates objekts atrodas stāvlaukuma malā. Virs tīruma sapulcējušies draudīgi negaisa mākoņi. Daudas ūdenskritums mūs pārsteidz ar savu gleznainumu. Šī noteikti ir viena no skaistākajām vietām Latvijā! Pat nesaprotu, kā tas nākas, ka līdz šim nebiju to apmeklējusi! Daudas upīte tek cauri ļoti glītai kanjonveida gravai. Te sanāktu lielisks pārgājiena maršruts, bet… lielākā daļa upes tecējuma atrodas Nurmižu rezervāta stingrā režīma zonā, kas nozīmē – apkārt blandīties tur nav ļauts, tāpēc doma par pārgājienu uzreiz jāmet pie malas. Ak, cik te skaisti! Labu laiku pavadām pie Daudas ūdenskrituma, to kārtīgi aplūkojot no visām pusēm. Fantastisks dabas meistardarbs!

 

Kā pēdējais apskates objekts šodien mūs sagaida Raganu katls. Vai tur raganas vāra savas burvju dziras? Varbūt Jāņu naktī vāra, ko var zināt. Tomēr tagad mūsu acu priekšā paveras skats uz milzīgu klinšu atsegumu, gigantisku bedri un plašu ainavu. Kārtējā daiļā vieta Siguldas pusē! Arī šeit stiepjas dabas rezervāta stingrā režīma zona, tāpēc Raganu katls aplūkojams vienīgi no augšas. Tomēr šo apskates objektu var iekļaut arī kādā pārgājienā, jo uz Siguldas pusi aizstiepjas skaista taciņa un vairākas ceļa norādes.

 

Lūk, jauka un iespaidiem bagāta diena Siguldas pusē. Siguldā vienmēr ir forši!

 

NODERĪGI:

​

Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to var izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo), uzsaucot man "kafiju". Paldies! :)

bottom of page