top of page

2021. gada 19. oktobris. Sigulda un Valmiera

 

Vislabāk apvienot lietderīgo ar patīkamo, vai ne? Tieši tāds plāns mums ir šodienai. Par lietderīgo runājot – man jādodas uz Valmieru, lai intervētu Aigaru Lauzi par viņa četrus gadus ilgo velo ceļojumu no Londonas līdz Tokijai, kas rezultējies ar amfībijas izstrādi “Z-Triton”. Par piedzīvojumiem pilno velobraucienu varēsi lasīt žurnāla “EJ” ziemas numurā, bet stāsts par "Z-Triton" jau pieejams manā rakstā portālā TVNET. Savukārt, par patīkamo runājot – arī Valdis dosies man līdzi, un pa ceļam aplūkosim Siguldas Jauno pili, bet vakarā pastaigāsim pa Valmieras ieliņām.

 

Solās būt varen saulaina un jauka diena, tas priecē. Kad ienākam Siguldas pils kompleksa teritorijā, mūs kārtīgi sasmīdina asprātīgais distancēšanās plakāts, uz kura rakstīts: “Ja katrā rokā tev ir Siguldas spieķis, un tu nevienam ar to netraucē, tu esi drošā attālumā!” Jautrs veids, kā atgādināt par distances ievērošanu bez pamācoša vai nosodoša toņa, un vienlaicīgi – izcila reklāma Siguldas spieķiem.

 

Šķiet, ka līdz šim Siguldas Jaunajā pilī nekad neesmu bijusi, katrā ziņā, to neatceros. Pils ir nesen atjaunota, tāpēc gan no ārpuses, gan no iekšpuses izskatās varen glauni. Nopērkam biļetes un sākam apskati.

 

Mani fascinē Svētku zāles griesti, kas izskatās pēc īsta meistardarba, kā arī durvis, kuru slīpētie stikli atgādina kristālu. Stikli saules staros grezni mirdz, tik skaisti! Nacionālā romantisma interjeri, koka intarsijas un pārmērīgs koka detaļu pielietojums telpu apdarē man nekad nav gājis pie sirds, taču nevaru noliegt, ka zāle izskatās riktīgi iespaidīgi, kaut arī nav manā gaumē. Siguldas Jaunā pils ir detaļām bagāta, spēj tik’ skatīties un brīnīties! Pat kolonnu kapiteļos starp klasiskiem motīviem slejas lepnu tautumeitu galvas.

 

Pilī iekārtotas vairākas modernas ekspozīcijas. Viens no lielākajiem pārsteigumiem ir interaktīvā gulta, kurā var virtuāli pāršķirstīt vēsturiskos fotoattēlus un uzspēlēt izglītojošas spēles – sensors reaģē nevis uz pieskārienu, bet gan uz kustību! Nekam nav jāpieskaras, pietiek vien pakustināt roku virs nepieciešamās vietas. Kovidlaikiem atbilstošs risinājums.

 

Gandrīz paejam garām pils spokam. Tas plunčājas vannā aiz aizvērtām durvīm, uz kurām piesprausta šiltīte “Spoks”. Gluži tāpat kā citur rakstīts “Administrācija”, “Direktors” vai tamlīdzīgi. Nav ko bīties, jātaisa durvis vaļā un jāiepazīstas ar spociņu!

 

Pilī pieejamas arī informatīvas planšetes par Siguldas, kūrorta un pašas pils vēsturi, kas kodolīgā veidā dara zināmus svarīgākos vēstures notikumus. Daži eksponāti piedāvā arī audio pieredzi. Šur tur atvilktnēs paslēpti kādi noslēpumi. Īsāk sakot, ekspozīcija iekārtota visām gaumēm! Manuprāt, ļoti optimāla apjoma ekspozīcija, kas sniedz gana plašu ieskatu vēsturē, turklāt to dara tik daudzveidīgā manierē, ka ne mirkli nepaliek garlaicīgi. Tiešām baudāmi!

 

Tomēr pati lielākā Jaunās pils burvība ir fantastiskās vītņu kāpnes un iespēja uzkāpt pils skatu tornī, no kura paveras plaša ainava ar viduslaiku pilsdrupām un skaisto Gaujas ieleju. Starp citu, šeit vienā kadrā var notvert gan Siguldas pilsdrupas, gan Turaidas pili! Vienīgi žēl, ka esam maķenīt palaiduši garām zelta rudeni.

 

Īsāk sakot, Siguldas Jauno pili noteikti vērts iekļaut savos ceļojumu plānos!

 

Pēcāk izmetam loku arī pa viduslaiku pilsdrupām, bet tad dodamies uz “Siguldas saldējumu”. Valdis apgalvo, ka te meklējams gardākais saldējums Latvijā. Ik reizi, kad Valdis te piestāj ar ārzemju tūristu grupu, viņš sūta tūristus pēc saldējuma. Diemžēl mums saldējums iet secen, jo durvis ciet. Savādi – darba laiks sen kā sācies, turklāt, pie durvīm izlikta reklāmas šilte.

 

Aizejam līdz mašīnai, paņemam maizītes un nākam atpakaļ uz pils kompleksu pusdienot. Tik jauki sēdēt saulītē! Pēcāk vēlreiz paraustām “Siguldas saldējuma” durvis, bet tās joprojām ir ciet. Eh, piečakarējuši savu uzticīgāko klientu Valdi. Lai tomēr nobaudītu kaut ko gardu, dodamies uz “Ekleru”, kur es notiesāju ņammīgu kanēļmaizīti, bet Valdis – eklēru. Tagad varam braukt tālāk!

 

“Z-Triton” ražotne Valmierā atrodas teju Gaujas krastā. Uz to ved šaura un bruģēta ieliņa. Valdis negrib purināt savu mašīnu, tāpēc mani izlaiž ārā un dodas savās gaitās. Intervija izvēršas vairāku stundu garumā un ir tiešām interesanta.

 

Kad darbiņš padarīts, meklēju rokā Valdi. Kopīgi dodamies uz Sv. Sīmaņa baznīcu, kas arī piedzīvojusi atjaunošanu. Mani apbur baznīcas vienkāršība, skaistās velves un krāsainās vitrāžas altāra daļā. Tomēr lielākais pārsteigums mūs vēl tikai sagaida. Samaksājam par kāpšanu skatu tornī. Pusceļā mūs gandrīz vai nobiedē “dzīvā” glezna, kas pēkšņi sāk runāt, stāstot par baznīcu, tās pulksteni, zvanu un vēl citām lietām. Ik pēc stāsta glezna sastingst, mums mazliet jāpalēkā tās priekšā, un brašais puisis turpina ar jaunu stāstu. Noklausāmies visus stāstiņus, riktīgi aizraujoši!

 

Uzkāpjam līdz pašai augšai. Lai tiktu uz skatu platformas, jāpaceļ visnotaļ pasmaga lūka. Mums paveras jauks skats uz Gaujas līkumiem.

 

Pēc tam izmetam loku pa Valmieras ieliņām. Atklājam, ka Valmierā uzradies audiogids, kas ļauj iepazīt pilsētu no jauna rakursa un uzzināt līdz šim nenojaustus faktus. Audiogids lietojams ne tikai ar QR koda palīdzību, bet arī piezvanot uz norādīto tālruņa numuru un nospiežot attiecīgā apskates objekta ciparu. Šāda opcija jo īpaši noderīga tādiem dīvaiņiem kā man, kuri joprojām uzticīgi podziņu telefoniem bez interneta. Tiešām priecājos, ka padomāts par visiem! Zvana opcija noder arī brīdī, kad Valda “gudrais” telefons izlādējas, bet manējais vēl pilns spara un dzīvības.

 

Kad mūs sāk mākt izsalkums, dodamies uz ģimenes picēriju “Vīnkalni”, kas atrodas pilsdrupu pagalmā. Dikti omulīga vietiņa, kur padomāts par katru sīkāko detaļu. Bezgala plaša picu ēdienkarte un daudzveidīga dzērienkarte, tiešām laipni, draudzīgi un patīkami darbinieki, ļoti mājīgs interjers un atmosfērai pieskaņota mūzika, kas uzbur romantisku un gaisīgu noskaņu. Viss, ko vien var vēlēties. Fonā omulīgi čurkst malkas krāsns, kurā top mūsu picas. Ja esi Valmierā, tad noteikti iesaku paviesoties "Vīnkalnos" un nobaudīt viņu darinātos gardumus!

 

Lūk, tā arī diena ir paskrien. Gan lietderīgi, gan dikti patīkami.

​

NODERĪGI:

​

Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to var izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo) :)

bottom of page