2017. gada 1. augusts. Tadžikistāna, Avdža. Modes upuri zelta zobu dēļ

 

Šodienas lielāko daļu pavadām tīrot māju. Esmu galvenais zirnekļu un zirnekļu tīklu killers.

 

Vispār jābrīnās, kā šeit visiem nav astma vai kas tamlīdzīgs, jo gan uz sienām, gan uz grīdām ir lērums paklāju, kurus purina tikai reizi gadā. Bet vide šeit ir tik putekļaina, ka pat mazgājot lakatu, kam vispār nav saskares ar zemi, viss ūdens ir vienos dubļos. Bail pat domāt, cik daudz putekļu sakrājas paklājos un spilvenos gada laikā!

 

Ak, tik spocīgi, ka visās malās izkarināta viņu reliģiskā līdera Aga Hana bilde. Šeit varu minēt, ka tieši reliģiskā līdera izvēles principi musulmaņus šķeļ šiītos un sunnītos jau kopš senseniem laikiem. Sunnīti uzskata, ka reliģiskais līderis ir jāievēlē, savukārt šiīti domā, ka reliģiskajam līderim ir jābūt pravieša Muhameda pēctecim. Tad nu teorētiski šim Aga Hanam senčos ir pats Muhameds.

 

Kādā brīdi man zvana Ošurs. Uzzinu, ka mistiskā kārtā neesmu saņēmusi viņa sms, ka mana soma jau vairākas dienas ir viņa istabā. Beidzot!!!

 

Vakariņās ir makaroni ar dārzeņiem. Nesaprotu, kāpēc makaroni jācep sviestā, ja tos var ēst vienkārši vārītus. Labi, otrajā dienā pārpalikumus var uzcept, bet pirmajā? Pieņemu, ka no visādām sirds un asinsvadu slimībām un pārmērīgas aptaukošanās viņus paglābj tikai dzīve 2600 m  augstumā…

 

Pie vakariņu galda Farangisa sāk atstāstīt Momo manas pārdomas par to, kāpēc gan vajag tik daudz paklāju pie sienām, ja tie tikai uzkrāj putekļus. Izrādās, ka arī pašai Momo paklāji nemaz nepatīk, bet, redz, ciemiņi nāktu mājās un redzētu, ka nav paklāju, tad rastos jautājums – kā tad tā, trūcīgi dzīvo?? Paklāji ir labas dzīves pazīme. Un vēl viņa piebilst, ka citiem paklāji ir arī uz grīdām, bet viņiem tikai uz sienām. Lai gan… manā skatījumā viņiem arī visas grīdas ir klātas ar paklājiem, bet tos laikam viņi par paklājiem īsti neuzskata. Tikai īpaši greznie darinājumi skaitās paklāji.

 

Saldajā ir šokolādes konfektes, kas iepakotas zelta papīros. Farangisa stāsta, ka bērnībā no šādiem papīriem viņi taisīja “zelta zobus”, jo tas bija baigi stilīgi. Dušanbe daudzas sievietes pat lika izraut savus īstos zobus, lai tikai tiktu pie zelta zobiem. Redz, izcils piemērs izteicienam “mode prasa upurus”. Kad bijām kāzās, es tieši ar šausmām skatījos, cik daudzām sievietēm ir zelta zobi. Nu atklājas, ka savulaik tā bija modes lieta… Ārprāts!!