Ar vārdu savienojumu “Līvu ceļš” katram noteikti raisās citas asociācijas. Vēstures mīļotāji varbūt uzreiz iedomājas par līvu tautu, mūzikas cienītāji sāk prātot par rokgrupas “Līvi” brauktajiem ceļiem, bet rūdītāki dzimtās zemes apceļotāji atsauc atmiņā “Lauku ceļotāja” maršrutu. Beigšu lieki tevi mulsināt un teikšu, ka šoreiz stāsts ir par Kultūras ministrijas kampaņu "Atrastā Latvija", kuras ietvaros izveidoti septiņi jauni kultūras un dabas tūrisma maršruti, tajos apkopojot sešdesmit atjaunotus vai no jauna radītus tūrisma objektus. Kampaņas laikā ikkatram interesentam ir iespēja reģistrēties dalībai dzimtās zemes apceļošanas spēlē, doties piedzīvojumā un izzināt Latviju no jauna, kā arī laimēt jaukas balvas. Tomēr lielākais ieguvums noteikti būs jaunie iespaidi, neaizmirstamās atmiņas un kārtīgā Latvijas apceļošana un izzināšana.
Šīs kampaņas ietvaros kā bloga autore tiku pie uzdevuma izpētīt garāko no maršrutiem – “Līvu ceļu”, kas vijas no Jūrkalnes līdz pat Salacgrīvai un sevī ietver deviņpadsmit tūrisma objektus. Man bija ekskluzīva iespēja aprunāties ar teju visu objektu saimniekiem, pagastu priekšsēdētājiem un vietējiem tūrisma speciālistiem, kā arī ielūkoties vietās, kas pagaidām pārējiem ceļotājiem ir slēgtas negantā vīrusa dēļ. Tomēr lielākā daļa objektu apskatāmi arī no ārpuses, tāpēc laiks kravāt somas un doties ekspedīcijā! Iesaku pa ceļam aplūkot arī citas vietas, jo “Līvu ceļa” maršruts ir tiešām bagāts ne tikai ar kampaņas apskates objektiem, bet arī daudzām, daudzām citām aizraujošām un neparastām vietām, kas patiks gan kultūras baudītājiem, gan pārgājienu entuziastiem! Maršrutu caurvij jūras vēju spirgtums, zvejnieku sīkstums un omulīga ciematu un mazpilsētu atmosfēra.
Starp citu, šis ceļojums lika saprast, ka piejūrā dzīvojošie cilvēki nav ne tuvu tik neganti un šerpi, kā par viņiem mēdz runāt! Milzīgā aizrautība un mīlestība, ar kādu satiktie cilvēki runāja par savām vietām un apskates objektiem, viņu mirdzošās acis un entuziasms – tas bija tik iedvesmojoši! Tieši tas lika saprast, cik gan svarīgs ir katrs, katrs “Līvu ceļā” iekļautais objekts un arī daudzi citi. Un tieši caur vietējo stāstiem un aizrautību mazas vietas top lielas. Lai gan daudzās vietās biju ciemojusies jau iepriekš, citās kārtīgāk, citās vien caurbraucot, bet es tiešām nenojautu, cik daudz paslēptu dārgumu ir mūsu piekrastē. Ir vērts doties ceļā! Un noteikti ir vērts aprunāties ar vietējiem! Ne katram ceļotājam būs iespēja satikt pagasta priekšsēdētāju, tomēr tikpat labi var aprunāties arī ar vietējo zvejnieku, tirgus sievu vai garāmgājēju, arī viņiem būs kas sakāms par savu ciemu vai pilsētu!
Kamēr mani stāsti par “Līvu ceļā” piedzīvoto vēl ir tapšanas procesā, padalīšos ar nelieliem citātiem par katru no apskates objektiem. Varbūt ar to jau būs gana, lai mudinātu tevi reģistrēties dalībai “Atrastās Latvijas” kampaņā vai arī apmeklēt kādu no objektiem tāpat vien savā nodabā.
1. Jūrkalnes Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca
Sensenos laikos pirmās divas baznīcas ieskalotas jūrā, tik neganti esot viļņi Jūrkalnes krastā. Toties šodien baznīca kā balta bāka pulcē katoļus, kas luteriskajā Kurzemē ir retums. Jūrkalnes baznīcu pat mēdz dēvēt par Kurzemes Aglonu, uz kuru augustā plūst ļaužu straumes. Aplūkojot baznīcu, pievērs vērību griestos iekārtajam buriniekam, kas simbolizē leģendu par kādu brīnumainu izglābšanos!
2. Jūrkalnes Dabas un atpūtas parks
Kamēr Jūrkalne izliekas mierpilna, tikmēr Ugunspļava aicina uz nebēdnīgām zaļumballēm un saulgriežu mistērijām, Vējturu namā šalko vēji un dziesmas, mūziķis Igo laiku pa laikam izmet pa kādai jaunai idejai Jūrkalnes radošās dzīves atsvaidzināšanai, savukārt pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis jūras rūdītā mierā saka, ka Jūrkalne esot vienkārši jāizbauda.
3. Ventspils Dienvidrietumu rajons
Labiekārtoti koka celiņi līkumo pāri Pelēkās kāpas raibajai un paugurainajai mugurai, aizvedot teju līdz pašai jūrai, kuras krastā plešas īsta akmeņu kolekcionāru paradīze! Pat nočāpojot gar visu Latvijas jūras piekrasti, nekur citur neatrast tik skaistus un daudzveidīgus oļus kā Ventspilī!
4. Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs
Vai nojaut, kā jaunajā ekspozīcijas ēkā tika iedabūta pati lielākā laiva? Izrādās, ka ēku apbūvēja tai apkārt! Bet ne jau tikai par laivām vien te stāsts. Dodies nesteidzīgā pastaigā pa teritoriju, ieķīķerē mājiņās, noķer kādu zivi (ja visas vēl nav izsmeltas), pasveicini mazbānīti un lūko atrast rīku, ar ko novilkt lielos zvejnieku zābakus!
5. Ventiņu-lībiešu gājēju un velosipēdu celiņš
Šis nav nekāds parastais celiņš – tā dzīlēs slēpjas svarīgs kabelis, kas savieno Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē ar Ventspils Augstskolu. Pašu veloceliņu dikti iecienījuši vietējie velosipēdu, skrejriteņu un citu bezmotora braucamrīku mīļotāji, pievienojies viņiem un notver ātruma garšu arī tu! Starp citu, pavisam netālu atrodama dabas taka, kas ved apkārt Būšnieku ezeram!
6. Trošu tilts pār Irbes upi
Laiks aut kājas, ļauties Kurzemes vējiem un doties meditatīvā pārgājienā gar jūru no Ventspils līdz Kolkai, nesatraucoties par to, ka būs jādiebj līkumu līkumi gar Irbes krastiem. Kas reiz bija gājēju sapnis, tagad ir īstenība – līgani, droši un viegli otrpus upei var nokļūt pār jauno trošu tiltu. Joprojām aplūkojams arī šis un tas no vecā tilta, tāpēc esi vērīgs!
7. Dundagas pils
Dundagas pils var lepoties ar vienu no romantiskākajiem piļu iekšpagalmiem, kuru šad un tad savām pastaigām izvēlas arī Zaļā jumprava, savukārt atjaunotās telpas gaidīt gaida kāzu viesus. Apmeklējot Dundagas pili, iesaku cītīgi aplūkot durvis, jo kaut kur uz tām notverams pils logo prototips!
8. Lībiešu saieta nams Kolkā
Piedzīvojis raibu vēsturi, senais nams atdzimis un tagad pulcē lībiešus, viņu pēctečus un ceļotājus. Te var apjautāties par īstā dzintaru vēja notveršanas noslēpumiem, iepazīt košo lībiešu tautastērpu modi, noskaidrot “savu” vārdu pēc lībiešu kalendāra, kā arī saprast, ka būt par lībieti var arī sirdī bez atbilstošiem radurakstiem.
9. Rojas estrāde
Roja izslavēta tuvu un tālu ar dažādiem pasākumiem, jo īpaši ar krāšņajiem Zvejnieksvētkiem, taču līdz šim Rojā nebija savas estrādes. Tagad ir! Un vēl kāda! Stalta un varena tā lepni aicina uz smalkiem koncertiem mūzikas gardēžiem. Staigājot starp skatītāju rindām, izloki balsi un novērtē labo akustiku! Uzkāp arī līdz pašai pēdējai rindai un parunā pret sienas paneļiem! Kā skan?
10. Mērsraga Jēgerlejas estrāde
Pļaviņā, kur jau kopš seniem laikiem notikušas zaļumballes, stalti slejas estrāde, kas nu piedzīvojusi savu atdzimšanu. Te noris jestras teātra izrādes, skanīgi koncerti un lustīgi danči, bet, kā saka vietējie, “svešiem iekš ciem’ ball’ nebūs mūsu Mērsrag’ žubīt’s dancināt!”. Kamēr balles nenotiek, vari aplūkot sevi Mērsraga tiešsaistes kamerā un uztaisīt selfiju ar estrādi fonā!
11. Parks pie K. Valdemāra dibinātās jūrskolas
Pavasaros vecā bumbiere piebārsta parku ar baltiem ziediņiem, bet rudeņos – ar saldiem augļiem. Tā laipni aicina garāmgājējus piesēst parkā un izbaudīt skaisto atmosfēru, sakurt uguni un vērties zvaigznēs. Baltā lapenīte sola uzburt romantisku noskaņu kāziniekiem, savukārt globuss mudina sapņot par tāliem ceļiem. Iegriezies arī Saieta namā, kur katrai lietai ir savs stāsts!
12. Engures pludmale
Piesēdi uz soliņa, ieklausies jūras liegajos vilnīšos un nododies pļavas silpurenes vērojumiem! Silpurene ir izlepusi jaunkundze, tai tīk vien plašas un saulainas vietas, tāpēc Engures pelēkā kāpa tai visnotaļ labi iet pie sirds. Tikmēr mazie ķipari var naski grozīt rotaļu laukuma stūres ratu un sajusties kā kuģa kapteiņi, bet lielākie delveri var uzspēlēt kādu volejbola partiju.
13. Šlokenbekas muižas apbūve
Ja gribas nonākt īstā miera ostā, tad jādodas uz Šlokenbeku. Tur laiks šķiet ritam citādāku gaitu nekā ārpus muižas mūriem, un tiek uzburta pašiem sava mazā pasaulīte. Par patīkamo noskaņu muižas kompleksā rūpējas labdabīgi gariņi un stārķu pāris, kas ik gadu iemājo uz muižas skursteņa, bet vasarās krāšņi kuplo rozes un priecē dzīvā mūzika.
14. Ķemeru ūdenstornis
Kā fēnikss no pelniem lēnām atdzimst senā kūrortpilsēta, un tās pašā vidū brangi izslējies stāv atjaunotais ūdenstornis. Tornis vilina apmeklētājus ielūkoties tā dzīlēs, iepazīt kūrorta vēsturi un ūdenstorņa darbību, kā arī izbaudīt romantiskā skatu laukuma burvību. Ideāla vieta skaistai fotosesijai un Ķemeru ainavu iepazīšanai no augšas. Augstāk nav iespējams!
15. Mellužu estrāde
Mellužu parks jau kopš 19. gadsimta pulcējis izsmalcinātu publiku uz simfoniskās un opermūzikas koncertiem, bet tagad arī tev ir iespēja notvert aizgājušo gadsimtu garšu un sajusties kā smalkam mellužniekam vai laiskam atpūtniekam, apmeklējot Mellužu estrādi, kas dikti cenšas līdzināties jūras gliemežvākam.
16. Carnikavas ciems
Vai zini, kas ir Carnikavas lielākais lepnums? Nēģi! Carnikavā tiem var izsekot no senatnes cauri mūsdienām līdz pat futūristiskai nākotnei. Novadpētniecības centrā iepazīstama nēģu zvejas vēsture, pa ceļam uz promenādi abās pusēs joprojām čakli darbojas īsti zvejnieki, bet vairākās ciema vietās notverami virtuāli lidojošie nēģi. Nēģi nāk!
17. Saulkrastu pilsētas Neibādes parks
Senais Neibādes kūrorts, kas vēlāk pārdēvēts par Saulkrastiem, jau kopš izseniem laikiem saviem augstdzimušajiem atpūtniekiem piedāvājis kultūras programmu, un šī tradīcija ir dzīva arī mūsdienās! Dodies laiskā pastaigā pa parku, sameklē vēstures liecinieku Neibādes pieminekli un uzgriez kādu danci uz varenās skatuves!
18. Lauču dižakmens apkārtne
Pašā jūras krastā apmierināts zviln Lielais Lauču akmens, bet maķenīt uz Rīgas pusi – Mazais Lauču akmens. Abus akmeņus savieno koka laipiņa, tāpēc pat ceļotāji vissmalkākajos apavos var aplūkot šos dabas mākslas darbus. Piesēdi pludmalē un smelies akmeņu mieru, ieklausies vējā, kaijās un strautiņa čalošanā!
19. Salacgrīvas pilsētas Zvejnieku parks
Teju jūras malā, tomēr priežu aizsegā, Salacgrīvā tiek atjaunota Zvejnieku parka estrāde. Kad tā būs gatava, atliek vien zīlēt mākoņos, bet tas neliedz izmest nesteidzīgu loku pa jauko parku, ieturēt pikniku un sapņot par skanīgiem koru koncertiem, kas spētu pārdziedāt pat jūras šalkas.
Kampaņas "Atrastā Latvija" videoklips:
Kampaņā "Atrastā Latvija" iekļauto kultūras un dabas mantojuma objektu atjaunošana notikusi ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, savukārt šis raksts - ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.