No rīta turpinām atdalīt saulespuķu sēklas un saknes. Farangisa saka, ka vēlāk mums būs jāsagriež vakar salasītie āboli.
Kad gribam ķerties klāt āboliem, prasām Farangisai, vai tie jāmizo, cik smalki jāgriež un tā tālāk. Viņa neatceras. Izrādās, ka āboli paredzēti etiķa brūvēšanai. Tos pašus jautājumus uzdodam Momo, bet viņa saka, ka jāskatās receptē – vai āboli jāgriež, vai jārīvē. Bet recepte jāmeklē. Mājās atgriežas Bobo, jautājam viņam. Viņš dodas meklēt grāmatu ar recepti. Ziemas istabā to neatrod, tāpēc dodas uz savu darba telpu. Viņam pakaļ dzenas Momo, kura grāmatu tomēr atradusi ziemas istabā. Tagad savukārt pazudis Bobo. Momo smejas, ka šitā te vienmēr notiek. Tā ir, ka mājai veselas trīs izejas un n-tās istabas – cilvēki skrien viens otram pakaļ pa riņķi, bet nevar notvert.
Beidzot atnāk Bobo un izstāsta, kas darāms. Laimīgā kārtā āboli nav jāmizo, arī sēklas un serdes var atstāt, tikai jāizgriež visi puvumi un bojājumi un āboli jāsarīvē. Uhhh, lēns process. Daudz ābolu. Pēc kāda laika pienāk Bobo un saka, ka āboliem jau tagad jālej virsū ūdens, jo no tiem sāk izdalīties skābe. Dodamies meklēt svarus - uz 400 g ābolu vajag 0,5 l ūdens. Prasām svarus Momo, bet viņa saka, ka pēc Maļikas veiktās lielās tīrīšanas viņai vairs nav ne jausmas, kur atrodas svari. Momo paprasa Maļikai, bet viņa saka, ka svarus nemaz nav redzējusi. Izlemju paļauties uz saviem “iekšējiem svariem”, vienā rokā turot 0,4 l ūdens pudeli un cenšoties līdzvērtīgu smagumu ābolu masas paņemt otrā rokā. Kas cits atliek? Pēc kāda laika virtuvē ienāk Bobo un brīnās par to, ka jau esam āboliem uzlējušas ūdeni. Nu dāāāāā, pats nesen lika. Bobo prasa, vai atradām svarus. Atbildu, ka izmantoju sevi kā svarus, jo neviens nezina, kur ir īstie svari. Un tad tikai sākas!! Maļika, Momo un Bobo kā traki visos kaktos sāk meklēt svarus. It kā tagad tas kaut ko dotu, kad jau 5 kg ābolu aplieti ar ūdeni... Komēdiju varētu filmēt! Svari gan netiek atrasti.
Momo pirms vakara lūgšanas aiziet mazgāties, bet es uzlieku vārīties ūdeni nākamai ābolu apliešanas porcijai. Pēc brīža Momo iznesas laukā no vannasistabas t-kreklā (!!) un biksēs, sakot, ka nedrīkst slēgt elektrisko tējkannu vienlaicīgi ar plīti, jo tad kaut kas nav lāga ar elektrību. Ak jel. Ļoti nemierīgs vakars. Pēc tam gribu āboliem un ūdenim pievienot cukuru, bet Momo saka, ka tas jādara tikai tad, kad visi āboli sagriezti – rīt. Labi. Vēlāk Bobo prasa, vai jau pievienojām raugu. Saku, ka tur ir tikai ūdens un āboli. Viņš saka, ka jāliek klāt arī cukurs un raugs. Trakums! Viens saka, ka tas jādara šodien, otrs – rītdien. Vakariņu laikā lūdzam Farangisai, lai viņa no Bobo noskaidro galējo versiju. Beigu galā paliekam pie tā, ka cukurs un raugs jāpievieno rīt. Cerams, ka Bobo pa nakti savas domas nemainīs…