Uhh, kas to būtu domājis, bet šī bija mana visu laiku karstākā nakts! Nopietni! Kā pirtī! Protams, būtu varējusi novilkt jaku, tomēr pat ar visiem n-tajiem drēbju slāņiem bija jūtams zemes vēsums, tāpēc labāk izvēlējos sautēties.
Jau plkst. 05:00 cēlāmies, sapakojām mantas, paēdām brokastis un devāmies ceļā, jo vēl kāds gabaliņš līdz pieturai bija jāiet. Ieradāmies pieturā laicīgi, autobuss kādu mirkli bija jāgaida, bet labāk tā, nekā to nokavēt. Mārtiņš kopā ar mums nobrauca vien pāris pieturas, bet tad no mums atvadījās un kāpa laukā. Pārējie palikām autobusā snaust. Izpletāmies pa visu autobusa aizmuguri. Rīgā pie LVM ar Zandu un Ēriku atvadījāmies no Kristīnas, kura turpināja braucienu līdz centram.
Paldies visiem! Jūs bijāt labākā un foršākā pārgājiena kompānija! Paldies Mārtiņam par daudzveidīgā maršruta izplānošanu un tilta būvniecību! Visu laiku superīgākās dzimšanas dienas svinības!
Sapratām, ka 40. autobuss jāgaida kādas 10 minūtes, Zanda ierosināja uz mājām iet ar kājām, es ar prieku piekritu, bet Ēriks... nebija sajūsmā. Ha, ha, ha!
Mājās izbaudījām siltu dušu un atpūtāmies. Jau pēc pāris stundām Ēriks gribēja braukt uz centru. Šāds ierosinājums mani pamatīgi pārsteidza! Man šķita, ka viņš ir galīgi pārguris, bet redz, ka tomēr tik traki nemaz nav! Es jau visu laiku smejos, ka viņš varēs izgulēties un atpūsties tad, kad pēc Latvijas aizceļos uz Franciju.
Aizbraucām uz centru, Ēriks tika pie saviem mīļotajiem kebabiem, apsvērām domu braukt uz Mangaļsalu, bet tā kā tas nozīmētu apmēram stundu autobusā vienā virzienā, Ēriks ieteica šo plānu pārlikt uz citu dienu. Tā nu paklaiņojām pa Vecrīgu.