Pirms pāris dienām Mārtiņam iedevu aploksni, uz kuras bija rakstīts: "Atvērt 19. septembrī plkst. 08:00," bet iekšā slēpās mīklainas norādes, kur tad dzimšanas dienā būs jādodas. Tikmēr pati šorīt jau agri devos uz autoostu, lai brauktu uz Kuldīgu - vietu, kur tad arī "nolaupīšana" plānota. Kuldīgā vispirms devos uz tūrisma informācijas centru, lai dabūtu pilsētas karti, apvaicātos par gardākajām kūku ceptuvēm, bet beigās teiktu: "Ziniet, man tāds dīvains lūgums. Vai varu jums atstāt vēstuli ar paroli? Vēlāk šeit ienāks viens puisis, pateiks paroli, un tad jums viņam šī vēstule būs jāatdod." Info centra darbinieki ļoti nopriecājās par šādu aktivitāti, kārtīgi izsmējās par paroli "Vai šeit var dabūt šerbertus?" un novēlēja veiksmi. Redz, cik jauki! Laikam jau viņus iepriecina kas vairāk par ikdienišķajiem apmeklētāju jautājumiem "Ko šeit var aplūkot?", "Lūdzu, iedodiet pilsētas plānu!" un tamlīdzīgi. Tad nu pēc tam vairākas stundas skraidīju pa pilsētu domājot norādes, ko vēlāk sūtīt sms veidā. Paguvu ar savu dīvaino lūgumu pārsteigt arī konditorejas darbinieci, nopērkot pāris kūciņas un lūdzot tās paturēt pie sevis, līdz vēlāk uzradīsies puisis un teiks paroli "Ķirbis dzeltenais”. Iepriekš domāju, ka man sanāks laiks lēnā garā pastaigāt pa pilsētu un pafotografēt, bet nekā. Tā vien sanāca, kā izdomāt visas norādes, veikalā nopirkt uzkodas vakariņām un doties uz apartamentiem, lai no turienes bīdītu visu procesu.
Zinot, ka Mārtiņš nav "selfiju tipa cilvēks", šoreiz tomēr bija uzdevums pie atrastajiem objektiem uztaisīt kāda nebūt veida selfiju.
Kad Mārtiņš mani beidzot bija atradis, varējām ēst vakariņas, bet vēlāk doties baudīt naksnīgo Kuldīgu. Ak, cik skaista un mierīga pilsēta!!