Diemžēl ceļojuma pēdējā diena. Viens vienīgs mājupceļš. Brālis vēl gan cerēja uz iepirkšanos Polijā, bet sakarā ar 15. augustu VISI veikali bija ciet.
Pirms šī ceļojuma mazliet bažījos, ka Ukraina sagādās vilšanos un nespēs attaisnot manas cerības pēc kā eksotiska un krasi atšķirīga no Eiropas. Sev par lielu prieku man Ukraina patika un nemaz nelika vilties. Viss bija tieši tik eksotiski un interesanti, kā es gaidīju! Tiem, kas lasa manu blogu, gribu likt aiz auss, ka šis bija tikai mans personīgais ieskats Ukrainā. Katrs tajā atradīs tieši to, ko meklē. Es fokusējos uz vēstures palieku pēdām un manā skatījumā eksotisko. Varbūt šādi radīju iespaidu, ka Ukrainā eksistē tikai žiguļi, valda nabadzība, viss ir vecs un noplucis. Nē, nē! Tur ir arī smalkas automašīnas un Rietumeiropai raksturīgas ēkas. Bet tas mani šajā gadījumā neinteresēja. Es meklēju Austrumeiropu un to arī atradu. Ukraina manā skatījumā ir kontrastu zeme starp pagātni un moderno laikmetu. Tā ir zeme ar neiedomājami patriotiskiem cilvēkiem, etnogrāfiskiem motīviem visapkārt, krāsainām koka mājelēm, brīnumskaistiem izšuvumiem un tautiskajiem tērpiem, jaukiem cilvēkiem, fantastisku dabu un, jā, briesmīgiem ceļiem. Labprāt vēl kādreiz atgrieztos Ukrainā, lai paklejotu pa maziem ciematiņiem un Karpatu kalniem... Uz tikšanos!