© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

2014. gada 17. maijs. Jauniešu apmaiņa Itālijā. 12. diena. Starp kanāliem un gondolām

Atpakaļ atkal lidojām ar divām lidmašīnām – no Katānijas uz Venēciju un no Venēcijas uz Rīgu. Caur Venēciju lidojām nu jau vairs tikai trijatā, viens latvietis Sicīliju pameta jau pirms 2 dienām, viens – pirms 1 dienas, bet trešā latviešu meitene lidoja caur citu pilsētu. Brīnišķīgi, ka Venēcijā mums bija kādas 5 stundas brīvā laika, tāpēc sēdāmies autobusā un no lidostas devāmies uz pilsētu.

 

Ai, cik ļoti man patīk visas šaurās ieliņas, kanāli un gondolas!!! Šķiet, ka Venēcija ir skaistāka Eiropas pilsēta, ko jebkad esmu redzējusi! Vienīgi žēl, ka daudzās vietās ir lielas tūristu masas un vispār valda tāds nāciju kokteilis, ka itāļu kultūra vispār vairs nav jūtama. Ja gribat redzēt brīnišķīgu arhitektūru un skaistu pilsētu – dodieties uz Venēciju, ja griba sajust itāļu kultūru – dodieties uz mazām pilsētiņām!


Cik neparasti būtu dzīvot pilsētā, kur taksometrs ir laiva nevis mašīna. Vēl jo pārsteidzošāk izskatījās atkritumu izvedējs...

Biju dzirdējusi daudzus viedokļus, ka Venēcija ir smirdīga pilsēta, nezinu, varbūt tas ir atkarīgs no laikapstākļiem vai vēl nezin kā, bet es nudien tā neteiktu.

 

Vienā mirklī tu esi cilvēku pārbāztā vietā, bet jau nākamajā... tu esi šaurā un vientulīgā ieliņā. Kontrasti.

Ej, ej pa kādu šauru ielu, līdz nonāc strupceļā. Bet ne jau sētā vai sienas mūrī, nē! Priekšā kanāls! Šī noteikti ir pilsēta, kurā gribu vēlreiz atgriezties un bezmērķīgi klaiņot pa šaurajām ieliņām, tiltiem, kanālmalām!

 

Itālis Alessio, lidostā palīdzot izcelt somu no mašīnas, man jautāja: „Oho, tu tur visu apelsīnu dārzu esi salādējusi?” Nu nē, ne gluži (ja neskaita tēju...).  Savukārt kāds cits iepriekš, kad krāmēju somu, smējās: „Solveiga, tu taču mājās aizvedīsi visu Sicīliju!” Gluži visu jau nē, tikai:
1) pāris apelsīnus un citronus
2) apelsīnu ziedu tēju (Bija sasodīti grūti to salasīt, jo vairs nebija īpaši daudz ziedu, vairākas dienas pēc kārtas siestas laikā secīgi klīdu cauri dārzam un meklēju ziedus. Beigās izrādījās, ka šitādā veidā es un vēl viena latviešu tējas vācēja esam iznīcinājušas diezgan lielu potenciālo apelsīnu ražu, ak vai!)
3) apelsīna koka zaru (A ko var zināt, ja noderēs? He, he, vienā vakarā, kad apelsīnu zaru jau biju nometusi uz grīdas blakus guļvietai, Alessio smējās: „Solveiga, es tiešām tevi nesaprotu – citi ilgi pūlējās, kamēr uztaisīja gultas, bet tu guli uz grīdas. Tagad vēl kaut kāds zars blakus...” Ho, ho, hooo!)
4) kādu kilogramu Etnas... Ja kādam gribas gabaliņu vulkāna, droši varat pieteikties!

 

Šī bija lieliska jauniešu apmaiņa, ļoti krāšņa, eksotiska un piedzīvojumiem bagāta! Man noteikti pietrūks apelsīnu ziedu smarža, svaigo augļu ēšana un itāļu kultūra. Nez, vai maz varēšu ieēst veikalā pieejamos apelsīnus?

 

 

 

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now