© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

2014. gada 8. maijs. Jauniešu apmaiņa Itālijā. 3. diena. Pasta vai makaroni? Gleznošana ar gaismu!

Iepriekš biju iztēlojusies, ka brīvajā laikā varēšu klīst uz nebēdu pa Itālijas pļavām un pakalniem, bet... izrādījās, ka tuvējā apkārtnē ir vienas vienīgas apelsīnu plantācijas ar sētām riņķī, caur kurām līkumo viens vienīgs ceļš... Eh... Savukārt uz otru pusi var aizklīst līdz vārtiem, aiz kuriem blondām meitenēm vienām pašām nav ieteicams iet, bet vakaros aiz vārtiem vispār nevienam nav ieteicams iet. Šitādi ierobežojumi! Vai mani šie brīdinājumi noturēs aiz vārtiem? Redzēsim, he, he. Bet no sākuma kopīgi izpētījām, kur tad var aizklīst pa šo plantācijas sadalošo ceļu. Vakar asfalts bija tik ļoti sakarsis, ka, ejot ar basām kājām, tās apdedzināju tā, ka turpmāko laiku staigāšana ar basām pēdām īpašu baudu laikam nesagādās....

 

Ai, kā man patīk dzīvot līdzās ne tikai apelsīniem un citroniem, bet arī palmām un kaktusiem! Starp citu, kaktusi Itālijā ir aizsargājami augi!

 

Katrs rīts iesākas ar „guided imagination”. Visnotaļ brīnišķīgs rīta sākums – guli vai sēdi ar aizvērtām acīm ēnā zem valrieksta koka, visapkārt apdullinošā skaļumā dzied putni, pūš vējš un vadītājs mūsu iztēli ved pa visvisādiem ceļiem... Pēc šī mierpilnā rīta sākuma seko dažādas aktivitātes saistībā ar savstarpēju komunikāciju bez vārdiem. Bet vēlāk –  citas aktivitātes.

 

Jau minēju par grupām, kam katrai bija dažādi pienākumi. Virtuves grupa itālietes vadībā mācījās gatavot dažādus tradicionālos ēdienus. Lai gan galīgi neesmu virtuves darbu cienītāja, bet pat man tas likās interesanti. Sākotnēji gan dažādas produktu kombinācijas likās ļoti dīvainas, piemēram, jau minētie salāti, kas sastāv no apelsīniem, sīpoliem, sāls un kaut kādiem zaļumiem. Apelsīni + sīpoli, šausmas! Lai gan dīvaini, tomēr bija ļoti interesanti izmēģināt absolūti neierastas garšas. Savukārt itāļiem likās dīvaini mūsu paradumi, piemēram, kad ierosinājām pie viena kartupeļu ēdiena uztaisīt klāt zaļos salātus, itāliete brīnījās: „Salātus? Kartupeļi jau paši ir kā salāti!” Ak, šīs bezgala interesantās kultūru atšķirības!

 

Olīveļļu itāļi gan visur lej klāt uz nebēdu. Tīrās šausmas skatīties, kādi kvantumi tiek gāzti salātos. Tomēr... pārsteidzošā kārtā ēdienos neliekas, ka eļļas būtu par daudz. Laikam jau absolūti citas kvalitātes un garšas eļļa nekā pie mums, turklāt eļļas lietošanu pieprasa arī viņu sausais un karstais klimats.


Ņam, ņam, visādas lazanjas un citi itāļu gardumi. Un kur nu vēl nebeidzamie pastas (tikai neiedomājieties to nosaukt par makaroniem!!!) veidi. Vienīgi žēl, ka viņiem ir paradums vakariņas ēst ļoti vēlu, turklāt ļoti sātīgas.

 

 

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now