2013. gada 28. oktobris. Jauniešu apmaiņa Rumānijā. 2. diena. Baia Mare iepazīšana un “Hi, girl!”

Šodien bija daudz brīva laika, jo tā skaitījās ierašanās diena, bet mēs – latviešu komanda - ieradāmies jau iepriekšējā naktī. Tāpēc, kamēr saradās visas pārējās komandas, mēs vēsā mierā varējām klīst pa pilsētu... Jauki!

 

Mmm, vecā stila autobusi... Kā man Rīgā pietrūkst, piemēram, veco tramvaju! Tie jaunie ne pēc kā neizskatās, ne tiem ir kāds raksturs, ne šarms!

Stāvēju pie viena luksofora un skatījos, kad iedegsies zaļā gaisma. Pēkšņi labo pagriezienu izdarošā mašīna nobremzēja uz gājēju pārejas un no tās atskanēja: "Hi, girl!". Domāju, varbūt kāds vietējais ākstās, ieraudzījis metieni ar blondiem matiem, bet nē, tur pāri blakussēdētājam bija pārliecies tas angliski runājošais čalis no mikroautobusa, ar kuru vakar no Budapeštas braucām uz Baia Mare. Tā vēl mazlietiņ papļāpājām, neskatoties uz to, ka viņam īstenībā bija jāturpina savs labā pagrieziena manevrs. Es tikai nesaprotu, kā viņš sēdēdams pie stūres mani vispār varēja pamanīt un turklāt vēl arī atpazīt??? Cik pasaule maza un pārsteigumiem pilna!

 

Lai vēlāk nevajadzētu daudz lauzīt galvu par kādiem nebūt suvenīriem, tad tos nopirku vecpilsētas vienīgajā (!) suvenīru veikalā jau pirmajā dienā. Pirmajā reizē tur bija pārdevēja, kas ļoti labi runāja angliski, bet otrajā reizē bija cita pārdevēja, kura no angļu valodas neko nesaprata. Biju paņēmusi 4 pildspalvas, bet gribēju vēl vienu, plauktā vairāk nebija, tad nu es viņai centos to ieskaidrot, bet nesekmīgi... Nācās bakstīties ar pirkstiem un rādīt, ka uz letes esmu nolikusi četras, bet gribu piecas. Zīmju valodu viņa par laimi saprata. Pārsteidzoši, ka arī info centrā strādājošā sieviete angliski praktiski nerunāja. Bet nu neko, vismaz sagrābu visas iespējamās kartes un bukletus, lai brīvo laiku varētu pavadīt pēc iespējas saturīgāk un aplūkot pēc iespējas vairāk.

 

Šoferi Rumānijā brauc kā mazlietiņ traki, taču gājēju pārejas respektē. Nu vismaz tad, ja pāri tām iet blonda latviešu meitene...

Rumānijā gaismu lietošana automašīnām nav obligāta, kas nepavisam nav jauki, ja tu esi pieradis uz ielas meklēt braucošas gaismas nevis mašīnu. Attiecīgi - nav gaismas, nav mašīnas. Bet šāds domāšanas veids zemē, kur gaismu lietošana nav obligāta, ir gana bīstams...

 

 

 

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload

© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now