© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

Saki "JĀ" piedzīvojumiem!

Šajā blogā ieskricelēju gan vizuālas, gan tekstuālas piezīmes no tuvākiem un tālākiem ceļojumiem. Krāšņas vietas, lieliski cilvēki, mežonīga daba, skaņas, smaržas, garšas, bet visam pāri - PIEDZĪVOJUMI. Jo tieši piedzīvojumi dzīvi dara interesantu, atliek vien tiem ļauties... Lai radoši, iedvesmojoši un piedzīvojumiem bagāti!

Tā kā pusdienlaikā bija diezgan gara pauze, tad to izmantoju, lai mazliet paklaiņotu apkārt pa Saales ciematiņu. Ak, šie franču ciematiņi!! Jauki!

Vakarā ar ungārieti Adri, kura būs mana partnere vienā projektā, smējāmies, ka varētu aizšmaukt prom no semināra vakariņām...

Ak, manas tulznas! Kad pēc brokastīm uzvilku apavus, bija sajūta, ka pat nevarēšu lāga pakustēties. Fabians piedāvāja, ka šodien varam palikt tepat un laiskoties pie ezera. Racionāli domājot, tas noteikti būtu prātīgākais variants, bet… mana vēlme redzēt jaunas vietas...

Gana agri cēlāmies un paēdām brokastis. Fabians prasīja, vai gribu doties uz autobusu pēc 15 minūtēm vai pēc 45 minūtēm. Viņš sāka sliekties uz 45 minūtēm, bet es nekavējoties saucu, ka varu būt gatava jau pēc 15 minūtēm. Kā nekā, kalni!! Jādodas!! Tā nu žigli posāmies...

No rīta devāmies ceļā uz Goverla kalnu - augstāko kalnu Ukrainā (2061 m), ukraiņu nacionālo lepnumu, kurā jāuzkāpj katram ukrainim. Visapkārt valdīja baigā migla, Karpati bija dūmakā tīti. Ceļš virzienā uz kalnu bija asfaltēts, bet briesmīgi bedrains. Pēkšņi sākās rind...

Šī gan bija viena čīkstoša nakts! Mūsu visu četru gultas pie katras mazākās kustības krakšķēja un brakšķēja.

Eh, laikapstākļu dievi arī šodien nebija labvēlīgi - joprojām lija un bija visnotaļ rudenīgi drēgns.

Šodien beidzot saimnieks bija notverams. No viņa noskaidr...

Pa Latvijas ceļiem līdzvērtīgas kvalitātes šoseju aizripinājāmies līdz Morshyn, kas izslavēta ar saviem dabīgajiem minerālūdeņiem un sanatorijām. Pirmais, kas pilsētā pārsteidza - tantiņas, kas ielu malās tirgoja plastmasas pudelēs sapildītu pienu. Nākošais uzmanību pi...

O, bagātīgas brokastis! Tik lieliski stundu nesteidzīgi ēst brokastis un caur logu skatīties uz ezeru un kalniem!

Ēdot brokastis izlēmu mainīt plānus un arī nākamo nakti pavadīt šeit. Vakar jau noskaidroju, ka hosteļa istabā brīvu vietu uz šo nakti nav, bet pastāv ies...

Kāds labs draugs mani reiz iepazīstināja ar John Muir citātu "The mountains are calling and I must go". Ja John Muir nebūtu pasteidzies ar šo frāzi, es būtu varējusi teikt ko līdzīgu. Tā nu atsaucoties kalnu, ceļa un piedzīvojumu aicinājumam, iegādājos lētas aviobiļete...

Lietus nemitējās, migla un/vai mākoņi (ej nu tos atšķir!) sabiezēja, bet mums bija pienācis laiks rāpties no kalniem lejā un atgriezties pie civilizācijas, lai cik ļoti to negribētos...

Strauti pārvērtās upēs, bet takas - strautos... Buļ, buļ, buļ un plunkš, plunkš, p...

Arī šodien telti atstājām turpat, bet kāda vaina? Nevajag visu laiku kaut kur traukties, var uz mirkli piemesties uz vietas un to izbaudīt...

Sliktie laikapstākļi un saldumu kāre mūs vēlreiz dzina sirojumos uz kalnu namiņu, kurš joprojām bija tukšs. Atkal godīgi pēc Lat...

Please reload

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now