2017. gada 30. jūnijs. Ceļā uz GLEN semināru Vācijā. Frankfurte - tradicionāla vācu arhitektūra, debesskrāpji un ielu māksla

 

Pienācis laiks doties uz otro GLEN semināru, kas šoreiz norisinās nelielā Vācijas pilsētiņā Erbach im Odenwald. Lai nokļūtu tur, vispirms lidoju uz Frankfurti.

 

Kad Rīgas lidostā izgāju cauri metāla detektoram, kāda darbiniece mani pasauca malā. Rokās viņai bija dīvaina paskata rīks – tāda kā pildspalva ar galā piespraustu četrstūrveida lapiņu. Viņa man lika pagriezt rokas ar plaukstām uz augšu, ar lapiņu pārbrauca pāri plaukstām, lika atvērt rokassomiņu, pārbrauca ar lapiņu pāri visām mantām, to pašu darīja ar šalli un mugursomu. Nesapratu, kas notiek. Beigusi savas dīvainās darbības, viņa teica, lai uzgaidu, un kaut kur aizgāja prom. Pēc brīža atgriezās un teica, ka varu doties tālāk. Kas tas bija? Es izskatījos pēc terorista, un tāpēc man veica kādu īpašu pārbaudi? Dīvaini. Pirmo reizi ko tādu redzēju.

 

Frankfurtes lidosta ir ļoti, ļoti milzīga, pagāja krietns laiks, kamēr atradu vilciena peronus. Pirmo vilcienu uz Frankfurtes galveno dzelzceļa staciju nokavēju, jo pirku biļeti, par otro nebiju droša, vai tas brauc tur, kur man vajag, trešajam likās manai biļetei neatbilstoša firma. Iekāpu tikai ceturtajā vilcienā. Bet vilcieni brauca bieži, un man nekur nebija jāsteidzas.

 

Frankfurtē biju sarunājusi tikties ar ungārieti Adri un vēl dažiem semināra dalībniekiem, lai kopīgi varam iegādāties grupas biļeti, kas samazina vilciena biļetes cenu gandrīz uz pusi. Līdz tikšanās brīdim man bija vairākas stundas laika, tāpēc devos iepazīt Frankfurti.

 

Sekoju upei, līdz sasniedzu vecpilsētu. Neliela, mīlīga vecpilsēta vācu arhitektūras labākajās tradīcijās. Netīšām uzzināju, ka tikai par 3 eiro var uzkāpt baznīcas tornī. Uz priekšu! Trepes gan šķita nebeidzami garas. Un šauras. Vairākās vietās bija nudien problemātiski samainīties ar pretimnākošajiem cilvēkiem, īpaši jau tāpēc, ka man bija mugursoma. Bet no torņa pavērās lielisks skats uz pilsētu!

 

Kad vecpilsētu biju izpētījusi, devos atpakaļ uz dzelzceļa staciju. Drīz vien satiku pārējos, un varējām doties uz Erbach. Gandrīz nokavējām vilcienu, jo pēdējā brīdī tika nomainīta platforma…

 

Izkāpām no vilciena un priecīgi konstatējām, ka Erbach ir daudz lielāka, nekā gaidījām un ļoti, ļoti skaista!

 

Semināru blogā neaprakstīšu, vien publicēšu bildes no Erbach, ja laikapstākļi būs pastaigām draudzīgi.