2013. gada 27. oktobris. Ceļā uz Rumāniju, Budapeštā un mainot busiņus

Uz neilgu laiciņu biju aizšmaukusi prom no visiem šejienes darbiem un cilvēkiem, lai būtu Rumānijā - valstī, kas apvīta ar daudziem jo daudziem stereotipiem, no kuriem lielākā daļa ir pagalam aplami.

Droši vien var rasties jautājums: "Sasodīts, Solveiga, kāda suņa pēc tu biji Rumānijā?" Nu tad varu atbildēt, ka piedalījos jauniešu apmaiņā "RE:Act-RE:Make-RE:Solve", ko programmas "Youth In Action" ietvaros rīkoja YMCA Romania. Šajā apmaiņā piedalījās grupas no 6 Eiropas valstīm - Rumānijas, Gruzijas, Latvijas, Ungārijas, Moldovas un Azerbaidžānas, kā arī Eiropas brīvprātīgie, kas patlaban strādā YMCA Romania no dažnedažādām valstīm.

Ceļojums uz Rumāniju sākās ļoti agri no rīta Rīgas lidostā, no kuras lidojām uz Frankfurti. Tur nīkām vairākas stundas (tas ir tik ļoti nogurdinoši!), līdz varējām lidot uz Budapeštu.

Frankfurtē gaidījām savu bagāžu, gaidījām, gaidījām, bet tā arī nesagaidījām. Info centrā noskaidrojām, ka tā pa tiešo tiks nogādāta Budapeštā, un mums nav vēlreiz jāreģistrē. Ak, redz kur tā bija “pazudusi”!

Interesanti, ka Lufthansas lidmašīnās neeksistē 13. rinda... Māņticība?!

Dodoties uz Budapeštu, lidmašīnā blakus sēdošais vīrietis pajautāja: "Where are you from?", kad atbildējām: "We're from Latvia", viņš teica: "Oh, Latvia! Vilnius?" Kā jau parasti nācās skaidrot, ka Latvija nav Lietuva, un mums ir Rīga, nevis Viļņa...

Lai cik neticami tas izklausītos, bet šis bija mans pirmais lidojums ar lielo pasažieru lidmašīnu. Bija tik forši atrasties virs mākoņiem!

Ceļa posms no Budapeštas Ungārijā līdz mūsu galamērķim Baia Mare Rumānijā bija jāveic ar mikroautobusu, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem no Budapeštas uz Baia Mare. Ceļa posmu, kuru pēc vietējo stāstījuma var pieveikt pat 4 stundās, mēs braucām 8 stundas. Un tas viss tikai tāpēc, ka laiks viņiem plūst diezgan brīvi. Vispirms pašā Budapeštā stundu bija jāgaida kāds pasažieris (bet par šo apstākli es tikai priecājos, jo tā bija iespēja kaut nedaudz paklaiņot pa Budapeštu un to mazlietiņ iepazīt), tad viena pietura benzīntankā, tad vēl viena, tad jau atkal nākošā, tad vēl kādā vietā jāpagaida kāds pasažieris un tā tālāk bez gala.... Vēl pa vidu bija pasu kontrole (ak, cik gadus nekas tāds nebija piedzīvots) uz robežas starp Ungāriju un Rumāniju.Varu derēt, ka robežsargiem bija brīnums, kāpēc 5 meitenes no kaut kādas tālas Latvijas atrodas šajā busiņā ceļā uz Rumāniju. Tad kādā brīdī no pirmā busiņa bija jāpārsēžas kaut kādā citā busiņā. Tīrās šausmas (bet visnotaļ interesantas un mazlietiņ eksotiskas)! Labi, ka busiņā brauca arī viens angliski runājošs pļāpīgs rumānis, kurš varēja mums pārtulkot šofera izteikto informāciju par apstāšanās paužu ilgumu un pārkāpšanu citā busiņā... Pavisam dīvaini bija braukt pa Rumānijas ceļiem naktī (starp citu, tur satumst ļoti ātri!), ņemot vērā to, ka ceļa malas nav aprīkotas ar atstarojušajiem stabiņiem. Kā šoferis normāli redzēja ceļu, man nav skaidrs...

Vēlu vakarā beidzot nokļuvām Baia Mare un varējām iekārtoties savās 4-zvaigžņu viesnīcas istabiņās. Baigi jauki, ka lielākā daļa visu izdevumu - transports, dzīvošana, ēšana - tiek apmaksāti no Eiropas naudām un reāli par 11 dienām nācās samaksāt tikai 112 EUR! Jaunieši, izmantojiet "European Youth Exchange" iespējas!!