2016. gada 24. decembris. Raibu raibie Ziemassvētki

Izgulējāmies un devāmies uz Daugavgrīvas cietoksni, kur ar pieres lukturīšiem kārtīgi izložņājām visus kaktiņus. Pelēkā diena cietoksnim piešķīra īpaši drūmu noskaņu.

Atpakaļceļā izkāpām ārā no autobusa netālu no Kalnciema kvartāla un čāpojām apmeklēt tirdziņu. Ēriks bija stāvā sajūsmā par tirdziņu un tajā valdošo atmosfēru. Kā jau kārtīgs Rīma, viņš nenoturējās nenopircis brangu porciju ēdiena. Tāpat viņš sev iegādājās arī amerikāņiem neraksturīgu apģērba gabali – šalli, protams, ka ar latvju rakstiem. Šalle adīta no merino vilnas, viņš smējās, ka tagad no "brrrr" kļuva par "bēēē". Vēl viņš nopirka pāris suvenīrus un skaistas bļodas sev un māsai. Kad visu tirgu bijām krustu šķērsu izlīkumojuši, devāmies mājās. Interesanti -  mums ienākot mājās, Ridža par Ēriku priecājās vairāk nekā par mani...

Tā kā mājās nokļuvām vien vēlā pēcpusdienā, vecāki ar omi jau devās uz baznīcu (“reizi gadā notikums”, ko nākas brīvprātīgā piespiedu kārtā apmeklēt), bet mums ar Ēriku bija jāgaida, kad no darba atgriezīsies Oskars, lai varam turp doties kopā ar viņu. Par laimi viss pasākums baznīcā pārāk ilgu laiku neaizņēma, turklāt Torņkalna baznīcas interjers ir gana interesants, lai nodarbotos ar tā vērošanu. Griesti izskatās gluži kā otrādi apvērsts kuģis. Nudien neparasts baznīcas interjers!

Pēc tam visi kopīgi aizbraucām uz Jūrmalu, kur devāmies pastaigā gar jūru. Tālumā mirdzēja kuģu virtene kā tādas spožas krelles. Amerikānis teica, ka Ziemassvētkos nekad vēl nav bijis pie okeāna.

Kad bijām kārtīgi saelpojušies svaigo gaisu, devāmies uz mājām, lai ieturētu pamatīgas svētku vakariņas, dziedātu dažādas Ziemassvētku dziesmas, spēlētu spēles un atpūstos. Ēriks mūs visus apdāvināja ar Vermontā ražotām zeķēm, bet omei tika Vermontā ražots kļavu sīrups. Interesanti, ka "Darn Tough" zeķēm ražotājs dod mūža garantiju - kad zeķes nodilušas, tās var sūtīt atpakaļ un bez maksas saņemt jaunu pāri! Taisni jābrīnās, ka mūsdienās kas tāds iespējams!

Ēriks priecājās, ka Latvijā Ziemassvētkos svarīgāks ir ēdiens, nevis dāvanas, turpretī ASV diemžēl ir otrādi, un viss grozās tikai par un ap dāvanām. Ēriks bija sajūsmā par plašo ēdienu klāstu un saņemtajām dāvanām, smējās, ka arī citos gados būs jābrauc Ziemassvētkus svinēt uz Latviju.

Vakarā Ēriks teica, ka visiem stāstīs, ka cilvēki Latvijā neguļ. Kad viņš iet gulēt, kāds vienmēr vēl ir nomodā, kad viņš ceļas, kāds jau ir pamodies pirms viņa...