2016. gada 23. decembris. Ķemeru plašumi, eglītes meklējumi un ežu cepšana

Jau ap plkst. 07:00 cēlāmies, lai ar Oskaru un Ēriku dotos uz Lielo Ķemeru tīreļa laipu. Ēriks jokojās, ka viņš cer, ka purvs tiešām būs agrās celšanās vērts… Kad nokļuvām purvā, amerikānis teica, ka šādā vietā nekad nav bijis, un tiešām bija vērts tik agri rausties laukā no gultas. Mmm… purva plašumi!! Tik skaisti! Abus puišus iepazīstināju ar purva vaivariņu smaržu, kas viņiem dikti gāja pie sirds.

Atbraucām mājās, samainījām auto, un devāmies meklēt eglīti. Gana ātri atradām skaistu eglīti, ar pūlēm to ielocījām mašīnā, un varējām doties mājās, jo brālim bija jāsteidzas uz darbu. Ēriks bija šokā, kad uzzināja, ka mēs eglītē liekam īstas svecītes, jo pie viņiem to uzskata par ļoti bīstamu tradīciju, un viņi lieto tikai elektriskās svecītes.

Paēdām pusdienas un ar Ēriku devāmies uz centru, kur apmeklējām Kara muzeju. Viena ekspozīcija bija slēgta, notika tās renovācija. Gaitenī bija jūtama spēcīga smarža, abi ošņājām, ošņājām un vienlaicīgi iesaucāmies: “Linseed oil?”. Ha, ha, ha! Ēriks bija sajūsmā par daudzajiem ieročiem, bet šausmās par Latvijas vēsturi, īpaši 2. Pasaules kara laiku un Barikādēm.

Atgriezušies mājās paēdām vakariņas un mūzikas pavadībā ķērāmies klāt piparkūku cepšanai. Izcepām simtiem ezīšu, bet tad ķērāmies klāt lielākām piparkūku formām un modernajai mākslai. Kad piparkūkas bija pabeigtas, mazliet palīdzēju Ērikam ar viņa ābolkūkas cepšanu, kas paredzēta svētdienas pārgājienam.