2018. gada 22. jūnijs. Ēriks Latvijā. Sigulda un Rīga. Kā ērgļi pāri Gaujai!

 

Šī diena absolūti tiešā nozīmē ir vakardienas turpinājums, jo kopš saulgriežu svinībām Turaidā gulēts nav nemaz. Pasākuma kulminācija ir saulītes sagaidīšana kalna galā ap kādiem plkst. 04:30 rītā. Un tad… visi izklīst. Arī mēs ar Ēriku dodamies ceļā. No sākuma cenšamies atrast kādu vietiņu, kur siltumā varētu mazliet pačučēt pašā Turaidas muzejrezervātā, piemēram, kafejnīcā, bet viss tiek klapēts ciet. Tāpēc mums nekas cits neatliek, kā soļot uz Siguldu, kur plkst. 10:00 mūs gaida “Zērglis” (jeb zip-line nobrauciens pa gaisa vagoniņa trosi pāri Gaujai). Siguldā iekārtojamies uz paklājiņa tieši blakus vagoniņa kasēm. Laiks velkas lēni. Pēc vairākkārtējās izlīšanas saulgriežu svinību laikā un miega trūkuma dēļ nežēlīgi salst. Ērikam līdzi ir guļammaiss, man tikai pleds. Pat vilnas tautastērps diži lielu siltumu nedod, šķiet, ka tas pilns ar nakts dzestrumu, lietu un rīta rasu. Ēriks savā guļammaisā saldi šņāc, kamēr man sāk piemesties drebuļi. Pamodinu Ēriku un saku, ka došos staigāt, jo sēžot uz vietas ir pārāk auksti. Aizeju līdz autoostai, kas laimīgā kārtā ir vaļā. Kaut kā no aukstuma vaļā netieku, tāpēc izlemju nomainīt tautastērpu pret citām drēbēm. Tas nudien līdz! Uzreiz paliek siltāk. Tā kā sajūtos ļoti nelāgi, ka esmu siltumā, bet mans pārokeāna draugs “bomžojas” kaut kur uz betona, tad izlemju doties atpakaļ. Nevar taču draugus tā pamest! Lai sasildītos pavisam kārtīgi, sev nopērku karsto šokolādi, bet Ērikam vainas apziņas mocīta - kafiju. Neesmu kafijas dzērājs, tāpēc nezinu, kādu kafiju parasti dzer Ēriks. Izlemju par labu kafijai ar pienu, bet bez cukura. Kā vēlāk izrādās – trāpīts desmitniekā.

 

Ar karstajiem dzērieniem rokās mudīgā solī dodos atpakaļ uz vagoniņa pusi. Kad tuvojos kasēm, ar šausmām pamanu, ka kafejnīcas daļā jau deg gaismas, ārā iznesti kaut kādi krēsli, un apkārtnē darbojas sētnieks. Oi, oi, oi, tas galīgi neizskatās labi! Aizeju līdz stūrim, kur atstāju Ēriku, bet… viņa tur nav! Palūru kafejnīcā, bet tur viņu neredzu. Un vispār jau kafejnīca vēl ciet. Izmetu loku pa tuvējo apkārtni, bet Ēriku nekur nevaru atrast. Esmu viņu PAZAUDĒJUSI!! Ak jel! Sazināties nevaru, jo viņa SIM karte Latvijā nestrādā. Vienīgā cerība – Ēriks zina, ka “Zērglis” pieteikts uz plkst. 10:00, tāpēc gan jau viņš uz to brīdi uzradīsies.

 

Izvelku no kabatas telefonu, lai apskatītos, cik ir pulkstenis, bet mani pārsteidz SMS no Ērika, ko viņam izdevies nosūtīt caur internetu, jo vismaz WiFi viņa telefons var pieslēgties. Izrādās, ka arī viņš aizgājis pēc kafijas, tur ticis pie WiFi un drīz būs atpakaļ. Ha, ha, šorīt tiks pie kafijas dubultporcijas!

 

Pēc kādām 15 minūtēm beidzot ieraugu Ēriku, atdodu viņam kafiju un prasu, kur un kāpēc viņš pazuda. Izrādās, ka bija uzradies sētnieks, kurš bija licis viņam saprast, ka viņa snaušana guļammaisā pie vagoniņa kasēm absolūti nav vēlama. Ēriks no sākuma nebija varējis saprast, kur esmu es, jo bija jau aizmirsis pusmiegā dzirdēto manis teikto, ka dodos staigāt, jo esmu nosalusi. Tā kā bez guļammaisa arī viņam palika vēsi, tad viņš devās pēc kafijas, bet uz citu vietu, tāpēc pa ceļam samainījāmies. Lūk. Bet nu viss kārtībā – abi esam sasiluši, abi tikuši pie karstiem dzērieniem, kāds pat pie veseliem diviem, un atliek tikai gaidīt “zērgļošanas” priekus.

 

Kad uzrodas instruktori, viņi saka, ka tandēmlidojuma vietā mums būs jālido pa vienam kopā ar instruktoru. Kāpēc? Pirmkārt, šis ir pirmais šī rīta lidojums, otrkārt, šodien valda stiprs vējš. Nokārtojam visas formalitātes, piemēram, parakstāmies, ka visu atbildību uzņemamies paši, samaksājam (paldies Sintijai par dāvanu karti, kas daļēji sedz šos priekos un kalpoja par pamudinājumu “zērgļošanai”!) un es piesakos par pirmo lidotāju. Mani ietērpj drošības jostās, nogulda uz platformas un sasprādzē visās jostās. Lai izlīdzinātu manu un instruktora svaru, piekarina atvarus. Instruktors pasmejas, ka lai pa ceļam piesargos un neieķeros kokā, kas vējā brangi šūpojas. Un tad – AIDĀ! Lidoju pāri Gaujai!! Ak, cik ļoti, ļoti forša sajūta!! Lidojumā uz Krimuldas pusi absolūti izbaudu planēšanas sajūtu, tīri vai gribētos, lai ātrums būtu lielāks! Kad mūsu smagums “Zērgli” uz priekšu vairs nedzen, karājamies gaisā un gaidām, kad no Krimuldas puses brauks vagoniņš un stums mūs atpakaļ uz Siguldu. Vagoniņš pāris reizes mūs iedunkā, kārtīgi sašūpojamies, bet tad sākam atpakaļgaitā lēni slīdēt uz sākumpunkta pusi. Smieklīgi skatīties, kā vagoniņā esošie cilvēki mūs baigi fotografē kā nez kādu brīnumu. Sajūtos kā zoodārza iemītnieks. Tā kā tagad lidojums ir lēns, tad kārtīgi izpētu Gaujas ieleju no augšas. Kādi plašumi! Kāds skaistums! Un kāds zaļums! Cik fantastiski vērot Gaujas ieleju no putna lidojuma! Nudien var sajusties kā tāds ērglis! Un cik interesanti ir aplūkot kokus, papardes, krūmus un citus zaļumus no augšas, kas ir pavisam neierasts skatu punkts! Kad prieka un sajūsmas pilna esmu atpakaļ uz zemes, ir pienākusi Ērika kārta doties lidojumā. Arī viņš atgriežas absolūti priecīgs un kārtējo reizi prasa, kā gan man izdodas atrast tik fantastiskas vietas! Ja tu vēl šaubies, “zērgļot” vai nē, es saku – “zērgļot”!! Tas noteikti ir tā vērts!!

 

Tālāk soļojam uz autoostu, lai dotos atpakaļ uz Rīgu. Galvaspilsētā izmetam loku pa Zāļu tirgu, kas ir varenāks, nekā gaidīju – izrādās, ka tirgotāji darbojas ne vien Doma laukumā, bet pat krastmalā! Tiesa, vienīgais, ko nopērkam – smiltsērkšķu sula, jo Ērikam šīs skābulītis noteikti ir jānoprovē!

 

Pēcpusdienas turpinājums ir absolūti laisks un mierīgs. Kā nekā – jāatpūšas no šīs intensīvās saulgriežu svinēšanas, negulētās nakts un jāuzkrāj spēki nākamajām dienām. Jau sen esmu Ērikam stāstījusi, ka manā skatījumā vienas no visu laiku labākajām filmām ir vecās krievu kinofilmas. Šis slinkais vakars ir ideāls brīdis, kad to pierādīt, tāpēc atrodu “Kaukāza gūstekni” ar angļu subtitriem un sagatavoju vēdera muskulatūru kārtīgai smieklu devai. Jā, arī Ēriks beigās atzīst, ka filma bija varen laba, bet nenoliedzami maķenīt dīvaina.

 

Vakarā dodamies izkustēties uz tuvējo mežu. Cik labi dzīvot vietā, kur mežs atrodas piecu minūšu gājiena attālumā!