2021. gada 22. septembris. Lietuva. Ierašanās Viļņā

 

Valdis mani aizved līdz Rīgas autoostai. Atvadāmies, un čāpoju uz “LuxExpress” pusi. Kurp braukšu? Uz Viļņu! Lai gan Viļņā būts vairākkārtīgi, tomēr nekad tur neesmu klīdusi apkārt viena pati savā nodabā. Manuprāt, tieši tas ir vislabākais veids, kā iepazīt pilsētas – doties, kur deguns rāda, paļaujoties vien uz savu intuīciju. Labi, labi, simtprocentīga klīšana savā nodabā man nesanāks arī šoreiz, jo dodos uz Viļņu kā Latvijas mediju pārstāvis sadarbībā ar “Go Vilnius”. Viņi man sarūpējuši ne vien īpaši ērtu vietiņu autobusā, bet arī vairākas ekskursijas. Tomēr esmu droša, ka starp ekskursijām man izdosies izbaudīt pilsētu arī savā nodabā.

 

Tā kā man autobusā tikusi ekskluzīvā “lounge” vieta, tad savs krēsls jāmeklē aiz aizkariņiem, kas dārgākās vietas nodala no pārējā autobusa. Lai gan iepriekš prātoju, nez, vai tiešām būs jūtama atšķirība, secinu, ka ir gan! Visa ceļa garumā ne reizi negribas izstaipīties, nepiemetas ierastais stīvums un tamlīdzīgi. Nudien, daudz ērtāka un plašāka sēdēšana.

 

Autobusā noskatos jauku, bet skumju filmu “A Star Is Born”. Parasti man nepatīk muzikālas filmas, bet šajā gabalā dziedāšana iederas pat ļoti labi, turklāt, arī lielākā daļa dziesmu man tīri labi iet pie sirds. Filma liek aizdomāties par to, ka dikti sen pati neesmu sarakstījusi nevienu dziesmu. Un dikti sen neesmu spēlējusi klavieres. Varbūt vērts pie tā atgriezties?

 

Laiks paskrien nemanot. Pēc filmas noskatīšanās sēžu un vēroju ceļu, domāju par mūzikas lomu savā dzīvē.

 

Kad iebraucam autoostā ap plkst. 20:40, Viļņa jau grimst pilnīgā tumsā. Iemetu aci kartē, ātri saorientējos un dodos vajadzīgajā virzienā. Sev netipiskā kārtā, esmu paņēmusi nevis mugursomu, bet gan aizlienējusi Valda koferi. Secinu, ka koferis un vecpilsētas bruģis ir pagalam briesmīgs savienojums. Ritentiņi skan pa visu ielu tā, it kā es brauktu ar zirga pajūgu. Nemaz nerunājot par to, ka koferis lēkā uz visām pusēm.

 

Vadoties pēc izdrukātās kartes, viegli atrodu viesnīcu “Hotel Vilnia”. Arī šis prieks, nakšņošana četrzvaigžņu viesnīcā, ir uz “Go Vilnius” rēķina. Pa smalko, tā teikt! Man tiek vienvietīgs, ļoti glīts numuriņš, kurā ir viss, ko vajag. Pat galds un krēsls ir ideālā augstumā, lai varētu ērti strādāt pie datora, kas viesnīcās nemaz nav tik bieži novērojama parādība. Taču jo īpaši mani sajūsmina vannasistabas flīžu dizains, kas izskatās pēc opārta ilūzijas. Ak, un siltā grīda! Pēc dušas nebūs jāsalst!

 

Ja Tevi iedvesmo vai šķiet noderīgi mani ceļojumu un piedzīvojumu stāsti, un Tu vēlies atbalstīt jaunu stāstu tapšanu, to var izdarīt ŠEIT (www.buymeacoffee.com/piedzivo) :)

​

Ceļojums noritēja sadarbībā ar “Go Vilnius”, liels paldies!