2020. gada 16. jūnijs. Latvija. Viena diena Līgatnē

 

Diena sākas laivu nomā un kempingā “Makars” netālu no Līgatnes pārceltuves. Mūs sagaida kāds dikti laipns un omulīgs vīrs – Jānis Makars, uzņēmuma dibinātājs, kurš tūrisma nozarē darbojas visu mūžu, un ir tiešām labi redzams, ka tā ir viņa īstā vieta. Apkārt kempingam savā nodabā ļekato trusītis Pēterītis. Savukārt mūs gaida… kajaks. Jā, Valdis atkal plāno mani “slīcināt”, šoreiz – Gaujā. Jānis uzsien kajaku savam auto uz jumta un aizved mūs līdz laivošanas sākumpunktam – Ķūķu klintīm. Tā kā es vairāk plānoju nodarboties ar fotografēšanu, tad pie aira tiek tikai Valdis. Iekāpjam kajakā, pamājam Jānim, un – aidā! Ūdens nav mana stihija, bet laivojamais maršruts no Ķūķu klintīm līdz Līgatnes pārceltuvei spēj sagādāt lielu prieku pat tādai sauszemes žurkai kā es. Attālums pat beigu galā šķiet maķenīt par īsu. Pa ceļam mūs priecē vairāki grandiozi iežu atsegumi, nebēdnīgas spāru dejas, dažādi ūdensputni, makšķernieki krastos, bet visam pāri - Gaujas rāmais miers, dabas smaržas un airu radītās ūdens šļakatas. Izcila nodarbe laiskai vasaras dienai!

 

Pēc apmēram stundas nokļūstam atpakaļ kempingā “Makars”, atdodam kajaku, mēģinām Pēterītim iebarot burkānu, bet viņš nešķiet izbadējies un bēg prom, un dodamies tālāk uz Līgatnes Vīna darītavu. Laipna pārdevēja iedod nogaršot vairākus neparastus vīnus, bet tad ierodas īpašnieks Ainars Vanags, ar kuru Valdis sarunājis tikšanos, un viņš mūs izved nelielā ekskursijā pa vīna pagrabiem. Kamēr Ainars un Valdis iegājuši mazliet dziļāk vienā no alām, tikmēr es pie ieejas to fotografēju. Pēkšņi sev aiz muguras izdzirdu būkšķi. Domāju, ka varbūt no augšas nokritis kāds zemes gabals, pagriežos, bet ar šausmām konstatēju, ka no kraujas zemē nokritusi čūska ar savu vardi!! Apmēram metru no manis. Šķiet, arī pats zalktis ir tikpat lielā šokā par to, kā gan viņam samisējies un viņš ar savu pusapēsto vardi nolidojis zemē. Laikam tik negausīgi štopēja māgā, ka nepamanīja kraujas malu. Milzīgs prieks, ka nestāvēju tuvāk alas ieejai. Dabūt čūsku ar jēlu vardi uz galvas? Tā jau pie sirdstriekas var tikt! Nekad nebūtu domājusi, ka arī Latvijā čūskas var uzkrist uz galvas… Tpu, tpu, tpu! Šitas vēlāk noteikti murgos rādīsies! Ainars saka, ka zalktis šeit dzīvo, parasti gan viņš nav diži manāms, tāpēc pats steidz šo no gaisa nokritušo radību safotografēt.

 

Ap pusdienlaiku sāk mocīt izsalkums, tāpēc piesēžam “Vilhelmīnes dzirnavās”, kur ir garšīgs ēdiens un visai brangas porcijas. Valdis aiziet uz Tūrisma informācijas centru paņemt kādus materiālus, bet satiek tur savu paziņu, kura mūs aizved uz vēsturisko papīrfabrikas strādnieku dzīvoklīti. Tas iekārtots vienā no rindu mājām un atjaunots 20. gs. sākuma vēsturiskajā veidolā. Vasaras sezonās tur var ietērpties aizgājušā gadsimta fabrikas strādnieku ikdienas un svētku tērpos, kārtīgi sabildēties un sajust to laiku auru. Par dzīvokļa apskati jāinteresējas informācijas centrā.

 

Lai gan esam ieplānojuši vienkārši pastaigāties pa Līgatni, informācijas centrā tiekam pie orientēšanās spēles “Papīrfabrikas ciemata noslēpumi”. Līgatnē būts jau vairākkārtīgi, šī pilsēta mani ik reizi apbur ar savu īpašo atmosfēru. Tomēr vēl nekad nebiju staigājusi pa Līgatni tik aizrautīgi kā šoreiz, kad iesaistījāmies spēlē. Spēles laikā jāmeklē konkrētos punktos paslēptas uzlīmes (nav nemaz tik viegli tās pamanīt!) un jārisina dažādi uzdevumi, kas spēlētāju izved cauri Līgatnes nozīmīgākajām un skaistākajām vietām. Tiešām labs veids, kā iepazīt Līgatni mazliet neparastākā un aizraujošākā veidā! Spēlēt var gan individuāli, gan ar draugiem vai ģimeni. Spēle pieejama Tūrisma informācijas centrā.

 

Aizrautīgi meklējot paslēptās uzlīmes un uzdevumus, laiks paskrien ātri, un vakars piezogas nemanot. Laiks atpakaļ uz Rīgu.

 

Lūk, tāda piedzīvojumiem bagāta diena Līgatnē. Vispār Līgatnē ir tiešām daudz aplūkojamā, piedzīvojamā, nogaršojamā un izpētāmā, šī ir tikai maza daļiņa no tā, ko var pasākt Līgatnē. Ar vienu dienu ir par maz.  Aidā, uz Līgatni!

​

P.S. Nepalaid garām kajakošanas video, meklē to zem bildēm (video autors: Valdis Čeičs)!