2020. gada 10. maijs. Latvija. Pārgājiens gar Garezeriem

 

Šodien esam ieplānojuši izpētīt Garezeru apkārtni apmēram 14 km garumā – sākot pārgājienu Lilastē, dodoties gar Garezeriem līdz Gaujas ietekai jūrā, bet tad gar liedagu atpakaļ uz Lilasti. Arī laiks izskatās ideāls – spoži spīd un silda pavasara saulīte.

 

Ap plkst. 08:30 atstājam auto pretī Lilastes dzelzceļa stacijai sliežu otrā pusē un sākam pārgājienu. Uzkāpjam kāpā, paejam pa labi un no augšas aplūkojam Lilastes kāpu, kas vēl 20. gadsimtā uzvedās visai neganti – pārvietojās un apbēra gan mājas, gan ceļus, bet tagad to savaldījis priežu mežs, un kāpa cēli stāv un vēro dzelzceļu. Pēc tam griežamies pretējā virzienā un pa kāpas muguru soļojam uz Garezeriem. Mums apkārt plešas jauks priežu mežs.

 

Kad sasniedzam meža ceļu, paejam pa to mazliet pa kreisi, līdz no tā pa labi ved taciņa, pa kuru sasniedzam Garezerus. Tie ir trīs šauri ezeri – Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un Dienvidu Garezers. Taciņa jauki līkumo gar pašu krastu, atklājot arvien jaunus un jaunus ezeru līkumus. Čāpojam gar ezeru labo krastu, ja skatās virzienā uz Carnikavu. Saule un nolīkušie koki spoguļojas ezeros, apkārt plivinās taureņi, bet visam pāri – priežu meža svaigais gaiss. Īsta pavasara idille! Taka ir viegli ejama, bet skaista un meditatīva. Kādā īpaši saulainā pleķītī ieturam uzkodu pauzi un kāri tveram saules starus. Vietējie ezeru krastos izveidojuši neskaitāmas atpūtas un ugunskura vietas. Sasniedzam kādu smilšainu pauguriņu, kas izskatās pēc pludmales, tāpēc Valdis iemēģina ūdeņus un noplunčājas.

 

Kad esam nogājuši gar visu trīs Garezeru labo krastu, šķērsojam zemes ceļu un pa šauru meža taciņu tēmējam uz Gaujas ieteku jūrā.

 

Pie jūras jāvelk atpakaļ mugurā jakas – lai gan saule turpina spīdēt tikpat spoži, tomēr zēģelē auksti vēji. Uz vēja nogāztiem kokiem ieturam pusdienu pauzi, bet tad gar liedagu soļojam atpakaļ uz Lilastes pusi. Lilaste atpazīstama pēc lielas koka zīmes kāpās, paiet garām nav iespējams. Autostāvvieta ir no vienas vietas pārpildīta. Sekojam ceļam, kas mums ļauj mazliet uzmest aci Lilastei, bet ātri vien nonākam atpakaļ līdz savam auto pretī dzelzceļa stacijai, pa ceļam vēlreiz aplūkojot Lilastes kāpu, bet šoreiz – no apakšas.

Šo varbūt pat īsti nevar nosaukt par kārtīgu pārgājienu - distance vien apmēram 14 km, arī brikšņu nav, tomēr sanāk jauka un meditatīva pastaiga. Lai gan pirmajā acu uzmetienā maršruts nepārsteidz ar elpu aizraujošiem dabas vai cilvēka rokas veidojumiem, tomēr vērīgāks gājējs pamanīs, cik taka ir daudzveidīga. Mainās gan zemes reljefs, gan to klājošo augu sega, nemitīgais ūdens tuvums sniedz varen nomierinošu efektu. Lielisks un ainavisks maršruts, lai salīdzinoši netālu no Rīgas izkustētos un pabūtu pie dabas, turklāt tas pa spēkam katram!

P.S. Nepalaid garām pārgājiena video, meklē to zem bildēm (video autors: Valdis Čeičs)!

Show More

© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now
LATVIJA, STARP GAUJU UN LILASTI

(foto: Solveiga Kaļva)