2017. gada 28. jūnijs. 30 km pārgājiens Sloka - Lielupe

​

Arī šodien bija no darba brīva diena, tāpēc izlēmu cītīgi piestrādāt pie tā, lai šovasar varētu pielikt punktu visam Rīgas jūras līcim. Kopā ar saulgriežos iepazīto itāli devos 30 km garā pārgājienā no Slokas līdz Lielupes ietekai jūrā. Kopā jautrāk, vai ne?

 

Īstenībā, par šo posmu pat diži daudz nav ko rakstīt, arī fotogrāfiju praktiski nav. Pludmale, cilvēki, civilizācija, ģērbtuves, kafejnīcas. Viss tas, no kā pārgājienos cenšos izvairīties. Bet ar to, protams, rēķinājos. Posms šā kā tā bija jānočāpo. Vismaz itālis izklaidēja ar savām dziļajām zināšanām kultūrā un vēsturē. Bija interesanti uzzināt, ka Sardīnija savā kultūrā un cilvēku rakstura iezīmēs ir līdzīgāka Ziemeļeiropai un vikingiem, nekā ekstravertajiem itāļiem. Un jā, Sardīnijas iedzīvotāji ļoti lepojas ar savu izcelsmi un nemaz negrib tikt dēvēti par itāļiem. Interesanti, ka itālis, nē, atvainojos, sardīnis augstu novērtēja arī baltiešu patriotismu. Tomēr es teiku tā… ir cilvēki, ar kuriem ir interesanti papļāpāt, bet kuri nav īsti piemēroti kopīgiem pārgājieniem. Tomēr forši, ka nebija jāiet vienai, jo 30 km Jūrmalas civilizētajā liedagā vienatnē šķistu bezgalīgi gari.

 

Sākot no Bulduriem, sākām čāpot pa meža taciņu, slēpjoties priežu ēnā, jo saule pludmalē cepināja diezgan pamatīgi. Mežā bija manāmi jaukāk, tur bija arī daudz, daudz mazāk civilizācijas. Arī posms netālu no Lielupes ietekas jūrā bija visai patīkami vientulīgs, tikai… tur ir nūdistu pludmale.

 

Pēc tam bija jāpieveic visnotaļ garš ceļš līdz stacijai, kur paveicās ierasties 5 minūtes pirms vilciena.

 

Piefiksēju, ka pēc pēdējā laika pārgājieniem 30 km vairs nešķiet gara distance. Nedz morāli, nedz fiziski.