2017. gada 20. septembris. Tadžikistāna, Avdža. Kartupeļu finišs un uzvaras torte

 

Jau no rīta dodamies kartupeļu vagā. Atkal esmu galvenais racējs. Kopš vakardienas nez no kurienes uzradusies normāla izmēra lāpsta. Drīz mums pievienojas arī Momo. Pēc tējas dzeršanas viņa mūs sūta atpūsties un iesaka doties vagā pēc pusdienām, bet, manuprāt, ap plkst. 11:00 saule ir vājāka nekā pēc plkst. 14:00. Izlemjam turpināt kartupeļu rakšanu jau tagad. Līdz pusdienām pagūstu norakt visu lauku, pēc tam atliek tikai rušināties pa zemi un lasīt kartupeļus nost no lauka.

 

Tā kā zeme ir ļoti smilšaina, tad aizsienu sejai priekšā afgāņu lakatu, un Adri smejas, ka tagad es izskatos pēc afgāņu bandīta, ha, ha, ha.

 

Atklājas, ka tas nemaz nav vienīgais kartupeļu lauks. Vēl pāris vagas paslēptas terasē aiz saldā aprikožu koka un dārzā aiz mājas. Momo plāno norakšanas darbus atstāt rītdienai, bet saku, ka rīt, iespējams, braukšu uz Horugu pie zobārsta. Tā nu kārtīgi pastrādājam un visas vagas norokam jau šodien. Momo dikti priecājas un mūs pat sabučo! Jau plkst. 17:00 viņa saka, ka tagad varam darīt, ko gribam, kaut vai iet uz kādu randiņu. Ha, ha, to jau viņa gribētu gan!

 

Vakariņās par godu uzvarai pār kartupeļiem tiekam pie vafeļu tortes. Momo reāli baigi priecīga par ātri noraktajiem kartupeļu laukiem. 

Sazinos ar sev zināmo šoferi, bet izrādās, ka viņš uz Horugu rīt nemaz nebrauc, taču viņš piedāvā sameklēt citu šoferi. Vēlāk atraksta, ka viņa atrastais šoferis man no rīta zvanīs un teiks, kad jāiet lejā.

 

Pēc vakariņām ar Adri un Farzonu skatāmies filmu “The Edge of Seventeen”.