© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

2017. gada 19. septembris. Tadžikistāna, Avdža. Gastronomisks atklājums, kartupeļu rakšana un izprecināšanas mēģinājums

 

Tējas pauzē veicu kādu gastronomisku atklājumu – vakar pagatavoto čakku (biezs, skābs, krēmīgs piena izstrādājums) uzsmērēju uz maizes un pa virsu uzziežu aprikožu džemu. Mmm… Kas var būt labāks par šo? Perfekta saldā un skābā kombinācija. Vispirms jūtams saldais aprikožu džems, tad saldā un skābā garša savijas kopā, bet tad var izbaudīt čakkas skābenumu. Bīstami gardi. Čakka pati par sevi man tā ne pārāk, jo šķiet pārāk skāba. Aprikožu džems ir garšīgs, bet nekas īpašs. Savukārt šī kombinācija - aprikožu džems ar čakku – ir debešķīga! Kūstot uz mēles mainās garšu nianses. Labākais, ko esmu ēdusi!

 

Mazliet pēc tējas pauzes beidzot pieliekam punktu bārbeļu tīrīšanai. Uhhh, tās gan paņēma daudz laika!

 

Dodamies palīgā Momo un Bobo kartupeļu tīrumā. Bobo rok, Momo kašājas pa zemi un sviež kartupeļus čupiņās. Mēs no čupiņām kartupeļus lasām maisos un nesam uz koridoru, kur vēlāk Momo tos šķiros. Nezinu, kāpēc šķirošanu nevar veikt uzreiz, bet nu labi. Kad esam visas lielās čupiņas salasījušas un aizstiepušas prom, piedāvāju, ka mēs varam rakt un kašāt, bet viņi var doties atpūsties vai darīt citas lietas. Traki skatīties, kā Bobo mokas ar lāpstu. Tomēr Bobo savu lāpstu man neuztic, tā nu viņš turpina rakt, es meklēju un lasu kartupeļus, bet Adri tiek nosūtīta salasīt kliņģerītes. Laikam domā, ka pilsētnieces no kartupeļu rakšanas nekā nejēdz. Nu, nu, paskatīsimies.

 

Pēc pusdienlaika sameklēju lāpstu, un divatā ar Adri dodamies kartupeļos. Šeit jāpiezīmē, ka pirmo reizi redzu kartupeļu norakšanu ar lāpstu, nevis dakšu, turklāt nevis normālu lāpstu, bet ūdens kanālu regulēšanas lāpstu, kuras plakni var aptvert ar plaukstu. Neteiktu, ka tas ir kartupeļu rakšanai efektīvākais vai ērtākais rīks. Bet kāds ir, ar tādu jāstrādā. Par smago un akmeņaino zemi neizteikšos. Es roku, bet Adri lasa kartupeļus. Adri visu laiku stāsta, ka nāk no neliela lauku ciemata, nevis Budapeštas, bet kārtējo reizi man rodas sajūta, ka no lauku dzīves sajēdzu vairāk, nekā viņa. Redzot, ka viņa nolasa tikai virspusē manāmos kartupeļus, man nākas viņai skaidrot, ka ar mazo kaplīti jāpakašājas dziļāk, jo tur noteikti atrodami vēl daudzi citi kartupeļi. Uhh, kā man patīk kartupeļu rakšana, par spīti tam, ka darbs ir smags!

 

Ap plkst. 16:30 uzrodas Momo un priecājas, ka daudz esam izdarījušas. Viņa ķeras palīgā Adri pie kartupeļu kašāšanas un lasīšanas. Momo saka, ka es roku kartupeļu daudz labāk nekā Bobo, jo viņš ļoti daudzus kartupeļus pārcērt uz pusēm, bet pēc manis viņa atrod vien pāris pāršķeltus tupeņus. Momo priecājas, ka to, kam ķeros klāt, es arī kārtīgi izdaru.

 

Vakarā pēc kārtīgās kartupeļu rakšanas Momo smejas, ka tagad mani absolūti droši var izprecināt kādam vietējam Pamira puisim. Ha, ha, atliek cerēt, ka viņa nesāks aktīvi meklēt potenciālos preciniekus...

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now