2016. gada 18. decembris. Rīga. Cūkas driķos

​

Pēc vakardienas slimošanas Ēriks kārtīgi izgulējās. Tā kā šodien viņš jutās daudz labāk, tad ap plkst. 13:00 tikāmies ar Ingu un Sintiju (paldies, Sintija, par šoferēšanu!), lai kopīgi dotos uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur notika ziemas saulgriežu svinības. 

Nokļuvuši muzejā sekojām cilvēku masai, līdz nonācām pagalmā, kur bija lērums maskās tērptu ļaužu. Centāmies saprast, kas kurā vietā notiek. Pie viena namiņa kāds vīrs nodarbojās ar dažādu koka rotaļlietu izgatavošanu, cilvēkiem bija iespēja censties uzminēta atšķirīgas koku sugas. Mazliet tālāk skanēja dziesmas. Ēriks smējās, ka tieši šādu viņš iztēlojās visu Latviju un prasīja, kura no šīm mājām ir manējā.

 

Pamanījām, ka arī vienā citā mājā ārdurvis ir atvērtas. Iegājām iekšā. Istabas durvis bija ciet, bet tā kā logā biju redzējusi gaismu, lēnām durvis pavēru. Istabā esošās meitenes sauca, lai droši nākam iekšā. Iegājām istabā, kur meitenes piedāvāja izveidot saulītes - tradicionālos Ziemassvētku rotājumus no salmiem un dzijas. Piekritām piedāvājumam. Smieklīgi -  šis rotājums izskatās tik ļoti vienkāršs, bet nevienam no mums ar pirmo piegājienu nesanāca saprast, kā tad pareizi jātin dzija. Pēc mirkļa jau piešāvāmies. Jauka un neliela darbnīciņa, vienmēr forši izveidot kaut ko, ko var paņem līdzi par piemiņu no pasākuma.

 

Pabeidzām taisīt savas saulītes un devāmies laukā, kur ķekatnieki spēlēja dažādas spēles un dejoja dančus. Mums izdevās pievienoties uz pēdējiem "Cūkas driķos" pantiņiem. Pēc tam sākās kāda garlaicīgāka rotaļa, tāpēc devāmies pētīt pārējo muzeja teritoriju, tajā notiekošās darbnīcas un tirdziņu.

 

Pamanījām atvērtas durvis smēdē, tur katrs varēja izliet sev laimīti, ko mēs visi arī izdarījām. Kamēr stāvējām un gaidījām savu laimes liešanas kārtu, mums pievienojās arī Ilze. Ērikam šāda laimes liešanas tradīcija bija jaunums.

 

Pēc laimīšu izliešanas devāmies tālāk, līdz nonācām sētā, kur vigvamā varēja dabūt gan tēju, gan pelēkos zirņus. Tajā pašā sētā uz vienas mājiņas lieveņa iekārtojāmies arī uz savu pikniku. He, he, kā gan bez piknika!

 

Pēc piknika devāmies dziļāk muzeja teritorijā. Drīz mūs pameta Sintija, jo viņai bija jāsteidzas kur citur. Turpinājām iepazīt muzeju, tikai žēl gan, ka mājiņas bija slēgtas.

 

Pēc pastaigas atgriezāmies sākumpunktā, kur notika saulgriežu pasākuma noslēgums ar bluķa dedzināšanu, rotaļām un dejām. Ievilku Ingu un Ēriku rotaļās, bet Ilze aizgāja pie ugunskura. Spēlējām vairākas rotaļas. Vienai no tām lāga nepaspēju iztulkot noteikumus, kā Ēriks jau tika kaut kur ierauts. Labi, ka vadītājs viņam paskaidroja notiekošo angliski. Kā pēdējā aktivitāte atkal bija "Cūkas driķos", kas mūs kārtīgi sasildīja. Kārtīgi izpriecājušies atvadījāmies no Ilzes, kura ceļu turpināja kopā ar savu draugu, un trijatā ar Ingu un Ēriku devāmies uz autobusu.

 

Pieturā mums piesējās kāds vēl no vakardienas mazliet žvingulī esošs puisis, kurš arī autobusā turpināja sarunu. Šķita, ka uz mums skatās puse autobusa. Nav jau brīnums - viens jocīgs, skaļi pļāpājošs čalis, bet otrs - kovbojs. He, he, he.

 

Centrā visi trijatā aizgājām mazliet pasēdēt folkklubā "Ala", bet visai drīz noguruma dzīti devāmies mājās. Kāda jauka diena!