© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

2016. gada 15. decembris. Rīga. Ceturtā daļa gadsimta

Vai, man šorīt palika jau ceturtā daļa gadsimta!!

No rīta brālis mūs ar Ēriku aizveda uz LNB, kuras ārpusē bija sarunāta tikšanās ar gidu Kasparu, kurš vada ekskursijas Āgenskalnā. Vakarā man jāspēlē koncertā, tāpēc gribēju līdzi paņemto ģitāru nolikt LNB garderobē, bet tā kā ēku slēdz vaļā tikai plkst. 09:00, tad vispirms aizgājām pie gida pateikt, ka uz pāris minūtēm aizkavēsimies. Devāmies atpakaļ uz LNB pusi, un pēkšņi - BUMS! - un es piezemējos ar ceļiem uz ledus. Gids sauca, ka viņa ekskursijās ir tikai viens vienīgs noteikums - neatdot galus! Eh, zeķubiksēs uz ceļa kārtīgs caurums... Pamatīgs ledutiņš. Par laimi izdevās veiksmīgi sarunāt, ka varu atstāt ģitāru LNB garderobē, un varējām doties Āgenskalna tūrē. Vasarās šīs tūres ir publiski pasākumi, kurās to dalībnieki gidam ziedo tik lielu summu, cik grib, bet mums šī bija individuālā tūre 20 EUR/pers. Jāteic, ka ekskursija nudien bija katra centa vērta! Ļoti, ļoti atraktīvs un zinošs (vēsturnieks pēc izglītības) gids! Ne miņas no tās garlaicības vai pakaļskriešanas, ar ko parasti asociējas ekskursijas. Tūres laikā iepazinām visdīvainākos Āgenskalna nostūrus, uzzinājām dažādus vēstures faktus un vispārpieņemto leģendu attaisnojumus, bet tas viss tika pasniegts caur paša Kaspara, vietējā āgenskalnieša, skatu punktu humora mērcē, visu informāciju padarot vēl jo dzīvāku. Gidu pārsteidza, ka Ēriks jau pats diezgan daudz zināja par Latviju. Ekskursijā ne mirkli nebija garlaicīgi. Tiešām super!! Arī Ēriks bija lielā sajūsmā par tūri. 2,5 stundas paskrēja vēja spārniem. Ekskursijas beigās Kaspars teica, ka viņam plkst. 12:00 būs "free tour" (ziedojumu principa ekskursija) Maskačkas pusē. Mums gan bija citi plāni, tāpēc šķīrāmies.

Ejot uz LNB pusi tomēr izdomājām, ka Āgenskalna tūre bija baigi foršā, un varbūt ir vērts aiziet otrā tūrē. Tā nu piezvanīju gidam, noprecizēju nākamās tūres tikšanās vietu, paņēmu ģitāru un devāmies pāri tiltam uz Vecrīgu. Atstāju ģitāru RTU pagrabā un tad devāmies uz pulcēšanās vietu. Bijām kādi padsmit cilvēki no visdažādākajām valstīm. Jāteic, ka liels kontrasts ar privāto tūri, jo šeit ik pa laikam kāds jāgaida, un arī ar gidu neizveidojas tik ciešs kontakts. Interesanti, ka mums ar Ēriku šī grupa šķita liela, bet vēlāk no gida uzzinājām, ka tā bija maza grupa, jo vasarās dažkārt atnāk pat kādi 60 cilvēki!! Oho!! Šīs tūres ietvaros gājām cauri Centrāltirgum, kas Ērikam ļoti iepatikās un viņš teica, ka grib te vēl atnākt paklaiņot. Tiesa, vienā brīdī gidam piesējās kāds iedzēris vīrietis, atklājot šīs vietas nepievilcīgāko pusi. Tālāk gar Spīķeriem devāmies uz Maskačakas pusi, bet to Maskačakas daļu, kuru es gribēju Ērikam parādīt, īsti nesasniedzām. Ik pa laikam gids deva dažādus ieteikumus, ko vēl Latvijā aplūkot, visi viņa ieteikumi saskanēja ar maniem plāniem, ko gribu Ērikam parādīt, hi, hi, hī. Tūre noslēdzās pie Brīvības pieminekļa, ko Ēriks jau sen gribēja redzēt. Turklāt viņš noteikti gribēja nofotografēties ar kovboja cepuri galvā, ha, ha, ha!

Es biju ieplānojusi doties uz vienu viduslaiku restorānu, bet, kad palikām pēdējie kopā ar gidu, viņš teica, ka tur cenas neatbilst ēdiena kvalitātei, un ieteica mums labāku vietu, bistro "Pipars", kur paēst pusdienas. Izmetām nelielu līkumu pa Vecrīgu, iemetām aci veikaliņā "Upe", par kuru Ēriks teica, ka tieši tā iztēlojies Latviju. Parādīju viņam, ka mūsu CD tiešām nopērkami arī veikalos, hi, hi. Tad devāmies uz kafejnīcu, kuru bija ieteicis Kaspars. Ha, ha, uzminiet, kurš pēc neilga brīža tur uzradās? Pats Kaspars!

Pēc iestiprināšanās aizgājām uz Baltu rotu veikaliņu un muzeju, tautastērpu veikalu un vienkārši riņķojām pa Vecrīgas ieliņām. Kad Ēriks centās uzrāpties uz lielgabala, garām gāja kāda krievu sieviete un nosprauslāja: "Mežoņi!". Ha, ha, ha!

 

Ātri vien pienāca laiks doties uz RTU un ķerties klāt mēģinājumam pirms koncerta ar grupu "Daba San". Ēriks pa to laiku gulēja mūsu aizskatuves telpā. Žēl, ka šogad bija maz klausītāju, bet domāju, ka tur vainojams informācijas trūkums par pasākumu... Lai nu kā, bija ļoti forši svinēt dzimšanas dienu atrodoties uz skatuves!!

 

Pēc tam mazliet pasēdējām grupas telpā, man tika nodziedāta apsveikuma dziesma, bet tad devos uz restorānu "Key to Riga", kur manējie jau sēdēja un mani gaidīja. Uhhh, kādas tur porcijas!! Ļoti garšīgas, bet ļooooti milzīgas!! Ak, un fonā spēlēja senās mūzikas ansamblis, cik skaisti!! Jauka vieta!

 

Bet pašā vakarā mājās mums vēl bija jātiek galā ar svētku kliņģeri. Ak, kas par pārēšanos pēdējo dienu laikā!! Izrādījās, ka Ēriks nekad tādu kliņģeri nemaz nav ēdis!

 

Kopumā varu teikt, ka varen izdevusies dzimšanas diena. Divas lieliskas, jokiem bagātas ekskursijas, koncertēšana, jaukas vakariņas... Piedzīvojumiem un smiekliem pilna diena.

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now