2018. gada 12. februāris. Vācija, Berlīne. Mazliet BAUHAUS, pavasara un PSRS

 

Rīta agrumā klusām sapakoju mantas, atvados no Adri un kātoju uz autobusu, kas mani aizvizina uz Budapeštas lidostu. Tur mani sagaida zili brīnumi, ka izlidošanas “vārti” atrodas kādā atsevišķā angārā, un, lai no lidostas tajā nokļūtu, nākas iet pa āru un salt. Pirmo reizi piedzīvoju ko šādu. Sajūtos kā trešās klases pasažieris, ha, ha. Šo angāru izmanto tikai “Ryanair” vai arī citas aviokompānijas? Ļoti dīvaini.

 

Berlīnē lieki netērēju laiku un uzreiz no lidostas ar visu somu dodos uz Bauhaus Archive: Museum of Design – mūsdienu dizaina pamatā esošo principu radītāju, Bauhaus dizaina skolas muzeju. Sākumā man ir vilšanās par to, ka muzeju drīzumā pārcels uz citu ēku, un visi pastāvīgie eksponāti jau ir sapakoti kastēs, tāpēc tagad aplūkojama vien mainīgā izstāde “New Bauhaus Chicago: Experiment Photography and Film”. Tomēr izstāde izrādās ļoti, ļoti interesanta, profesionāli iekārtota, turklāt tā ir par mani visvairāk interesējošo žanru – fotogrāfiju un mazliet arī grafisko dizainu, tāpēc muzeju pametu varen apmierināta. Man jau šā kā tā Bauhaus mēbeles galīgi neiet pie sirds, tāpēc varbūt labi vien ir, ka netērēju savu laiku to apskatei, toties iedvesmojos no viņu izcilā grafiskā dizaina un neparastā piegājiena fotogrāfijai.

 

Tālāk soļoju uz Victory Column, kuras zeltītā statuja jau pa gabalu mirdz pēcpusdienas saulē. Samaksāju 3 eiro un nokļūstu kolonnas iekšienē. Tur iekārtots muzejs, kas gan mani īpaši neinteresē, jo man prāts nesas uz ko citu – kāpšanu augšup un panorāmas baudīšanu. Jāteic, ka no skatu platformas zem pašas statujas brunčiem paveras skaists skats uz visu Berlīni.

 

Pēc tam dodos cauri Tiergarten uz Brandenburgas vārtu pusi, bet pa ceļam mani nošokē kāds PSRS monuments. Ja jau pašā Vācijas sirdī ir saglabāts šāds apjomīgs komplekss ar kareivja statuju, diviem tankiem un PSRS varoņu piemiņas plāksnēm, tad ko mēs tur daudz varam pīkstēt par Uzvaras parka pieminekli Rīgā?

 

Tiergarten starp kokiem vīd veseli sniegpulkstenīšu paklāji, bet daži koki jau ir ar pumpuriem! Pavasaris!

 

Aplūkoju Brandenburgas vārtus, kas ir pamatīgā tūristu ielenkumā, aizeju līdz Reihstāgam, bet tur mani pārsteidz melns sniega mākonis un no debesīm krītoša balta žļurga. Pēc brīža sniegs rimstas.

 

Tālāk gar muzeju salu un Berlīnes Domu dodos līdz vajadzīgajai pieturai. Pa ceļam piefiksēju vienu lietu, kas pietrūkst no Budapeštas – ik uz stūra atrodamie pārtikas veikaliņi. Tā vien šķiet, ka Berlīnē cilvēkus moka izsalkums pēc dārgiem magnētiem (5 eur/gab.!!), bet ne pēc ēdiena.

 

Atkal apmetos pie Lisas mammas. Tā kā viņa pa šo laiku pabijusi Austrijā, tad mājās mani sagaida suvenīru čupa no šīs kaimiņzemes. Ak, cik mīļi un negaidīti!

 

Pēc vakariņām veselības nolūkos noprovējam arī kādu austriešu skuju uzlējumu.