2019. gada 5. februāris. Chanok un Han Gi Latvijā. Kuldīga. Ledainā rumba, kumelīšu kūka un kārtējie brīnumi ar “Aeroflot”

 

Šis ir maķenīt agrāks rīts – jau plkst. 08:10 sēžam autobusā uz Kuldīgu, bet vismaz garajā ceļā varam kārtīgi izgulēties.

 

Izlīkumojam cauri Kuldīgas vecpilsētai līdz Ventas rumbai. Cik skaisti tā izskatās ziemā! Vidus daļa ir aizsalusi, bet gar malām ūdens šņāc ar pilnu sparu. Ceļš līdz ūdenskritumam gan ir pamatīgi apledojis, nākas iet ļoti lēni un uzmanīgi, lai netīšām neiešļūktu Ventā.

 

Kad domāju piedāvāt korejiešiem izvēlēties turpmāko dienas plānu, viņi pagūst pirmie pajautāt: “Vai varam papusdienot?”. Tā nu dodamies uz Kuldīgas pārbaudīto vērtību ar izcilu interjeru, jauku atmosfēru un neparastiem ēdieniem – restorānu “Goldingen Room”. Tā kā esmu sapratusi, ka Chanok un Han Gi vairāk izbauda sēdēšanu restorānos, nekā traukšanos apkārt pa pilsētām, tad šīs mums ir tādas varen garas un nesteidzīgas pusdienas, izbaudot smalkus ēdienus un gremdējoties sarunās. Starp citu, noprovēju varen labu desertu – kumelīšu kūku!

 

Pēc tam ierosinu aiziet uz pilsētas muzeju, kurā var aplūkot, kā 20. gs. dzīvojuši bagātie kuldīdznieki. Jauks un omulīgs muzejs, turklāt bez maksas. Kad ieejam muzejā, darbinieces priecīgi iesaucas: “Ak! Cilvēki!”. Pajautāju, vai tad šodien esam pirmie, bet kaut kā rodas sajūta, ka varbūt esam pirmie šajā nedēļā, jo nešķiet, ka ziemīgajā pelēkumā šeit ir diži liela tūristu pieplūde.

 

Vēlāk krustām šķērsām izstaigājam Kuldīgas senatnes dvesmas pilnās ieliņas. Chanok ieslīd kādā suvenīru bodē. Kamēr korejieši pēta suvenīrus, tikmēr aizpļāpājos ar pārdevēju. Viņa dikti priecājas, ka saviem ārzemju draugiem rādu ne tikai Rīgu, bet arī citas Latvijas vietas.

 

Tā kā skaistākās vietas aplūkotas, bet laiks paliek tumšāks un nemīlīgāks, tad pirms autobusa ieejam vienā kafejnīcā iedzert tēju. Bet tad gan – mudīgi uz autoostu.

 

Autobusā Chanok saņem e-pastu no “Aeroflot” – viņu rītdienas reiss Rīga – Maskava no plkst. 15:00 pārcelts uz plkst. 20:00, bet nekas nav minēts par to, ko viņiem darīt ar reisu Maskava – Seula, ko viņi šādā gadījumā nokavētu. Kā tā?! Vai nepietiek, ka “Aeroflot” šurpceļā pazaudēja viņu bagāžu, tagad arī šis? Chanok atrod aviokompānijas kontaktus un sazvana viņus. Viņi saka, ka konkrētais reiss Maskava – Seula ir vienīgais tajā dienā, tāpēc viņiem jāmaina pirmā reisa rezervācija. Tā neko… Tā vietā, lai piedāvātu kādu citu risinājumu, viņi pasaka, ka cilvēkiem jāatrod agrāks reiss uz Maskavu. Laimīgā kārtā pēc Chanok lūguma pati darbiniece viņiem rezervē agrāku lidojumu. Plkst. 11:00. Tas mazliet pabojās rītdienas plānus. Vispār ir prātam neaptverami, ka mūsdienās kas tāds ir iespējams – ja nu korejiešiem būtu negrozāmi plāni un ātrāk par savu sākotnējo lidojuma laiku viņi nemaz nevarētu ierasties Rīgas lidostā? Ja nu korejieši vienkārši dotos uz Maskavu ar novēloto reisu un gribētu tālāku nokļūšanu Seulā risināt tur? Sviests. Šķiet, ka no visām krievu aviokompānijām labāk turēties pa gabalu…

 

Pēc vakariņām Han Gi saka, ka pēc viesošanās Latvijā viņam būs iespaids, ka visas eiropiešu ģimenes ir ļoti jaukas un sirsnīgas, un viņi ir ļoti pateicīgi par viesmīlīgo uzņemšanu un manis sastādīto programmu Latvijas iepazīšanai. Cik jauki!

 

Kad prasu, vai korejieši ir gatavi rīt doties prom no mājām jau plkst. 05:30, lai aplūkotu Ķemeru tīreli, viņi iegrimst dziļās pārdomās. Beigās piekrīt šim plānam, ja vien neēdam brokastis, bet pieceļamies un uzreiz braucam. Sarunāts!