2016. gada 4. septembris.  Alūksne un migla laukos

​

Doties nelielā izbraucienā pa Latviju ar Mārtiņu gribējām jau pirms kāda laiciņa, bet mistiski saķēru galvassāpju&temperatūras vīrusu, tāpēc nācās gan uz mirkli atcelt ceļošanas plānus, gan ilgi gaidīto "Ezera skaņu" apmeklējumu. Lai nu kā... Bet nu tad tagad beidzot devāmies ceļā, pirms tam diezgan krasi pamainot ceļojuma virzienu.

Pirmais apskates objekts bija salīdzinoši jaunais skatu tornis Alūksnes Tempļa kalnā. Jau tuvojoties torņa pakājei no būdas izskrēja sieviete un prasīja, vai mēs gribēsim kāpt tornī un zinām, ka tas no katra prasīs 1 EUR. Zinājām, zinājām. Tornis bija jauks, bet jāteic, ka biju maķenīt vīlusies. Nezin kāpēc biju iedomājusies, ka no torņa labi redzams būs viss Alūksnes ezers un tajā esošās salas, bet nekā... Īstenībā redzama bija vien ezera viena puse, bet otru pusi aizsedza Tempļa kalna koki. Ja cilvēks kāpj bez šādām gaidām, tad jau droši vien ir priecīgs par redzamo skatu, kas paveras uz Alūksni un daļu ezera. Ļoti forši, ka uz torņa mala ir izglītojoša josla ar ainavā redzamajiem objektiem. Par daudzu eksistenci pat nenojautu!

Pēc tam devāmies uz laukiem, kur Mārtiņš tika pie nelielas "apskates ekskursijas" un gurķu meklēšanas jau manāmā krēslā. Cauri miglas vāliem aizgājām uz Pededzi, bet diži ilgi upes čaloņu un miglas palagus nesanāca baudīt, jo... tie ODI. Tie trakie odi!!! Koda kā negudri!!