top of page

2018. gada 4. februāris. Ungārija, Budapešta. Sikspārņi, turku pirts un ekskluzīvs jumta baseins

Kad izejam no mājas, mūs iepriecina laikapstākļi – saulīte, skaidras debesis un gana silta temperatūra.

 

Pie vienas no dzelzceļa stacijām tiekamies ar Terēzu no Čehijas un Rahelu no Vācijas, divām GLEN meitenēm. Vēl citā pieturā tiekamies ar vakar iepazīto Adri amerikāņu draudzeni. Nu varam doties ceļā uz Pál-völgyi alu sistēmu. Jā, taisni vai neticami, ka pilsētā atrodama pamatīga alu sistēma!

 

Esam kārtīgs pulciņš alu mīļotāju. Diemžēl gide runā ungāriski, bet Adri ik pa laikam tulko. Superīgas alas! Man gan likās, ka tur būs mazāk civilizēti, bet vienalga ir forši. Redzam pat kaut kādas aizvēsturiskas medūzas fosiliju un divus ziemojošus sikspārņus! Dikti mīlīgi.

 

Pēc tam uz labu laimi mēģinām atrast kādu pārgājienu taku. Tā kā jau labu laiciņu klīstam pa dzīvojamo ēku rajonu, tad amerikāniete sāk meklēt kādu zaļāku pleķīti interneta kartē. Drīz vien nonākam pie dubļainas takas, kas mūs aizved līdz skaistam skatu punktam. Ak, cik jauki būt pie dabas krūts Ungārijas galvaspilsētā.

 

Pēc tam dodamies atpakaļ uz centru, kur iestiprināmies ar tradicionālo ungāru ielu ēdienu – langošu. Tādas kā lielas, ~2 cm biezas, apaļas, eļļā vārītas pankūkas, kurām virsū tradicionāli smērē krējumu, rīvētu sieru un ķiploku mērci. Pieejamas arī citas versijas, bet šī ir tradicionālā. Tīri tā neko, bet man šķiet, ka bez krējuma būtu gardāk. Bet vispār baigi trekni.

 

Kad esam iestiprinājušās, dodamies atpakaļ uz Budas pusi, lai nodotos minerālbaseinu un pirts priekiem Rudas kompleksā, kas radīts 16. gadsimtā turku okupācijas laikā. Galvenā termālo ūdeņu baseinu daļa joprojām saglabājusies no tiem laikiem. Virs centrālā baseina (+36C) ir 10 m diametrā kupols ar skaistu stiklu mozaīku. Mmm, cik silts ūdens! Apkārt lielajam baseinam ir vairāk mazi baseini, katrs ar citu temperatūru, sākot no verdoši karsta, kurā drīkst uzturēties vien pāris minūtes, līdz pat diezgan aukstam. Kārtīgi izbaudām minerālos baseinus, bet tad lēnā garā sākam iemēģināt pirtis. Manas mīļākās ir tvaika pirtis – nav tik karstas, bet var kārtīgi izsvīst. Tāpat te ir vesels koridors ar klasiskajām saunām, kurām ejot cauri, katra nākamā ir karstāka – var izvēlēties savai izturībai atbilstošu.

 

Bez tvaika un parastajām saunām ir arī aromātiskā sauna, kā arī somu sauna, kurā temperatūra ir lielāka par +100C. Tā ir vienīgā no saunām, ko nemaz negrasos mēģināt.

 

Lai cik forša būtu senā zāle ar lielo astoņstūraino baseinu, Rudas pirts visiespaidīgākā lieta ir jumta baseins – sēdi karstā ūdenī, apkārt pūš dzestrs vējiņš, vienā pusē ir skaista klinšu siena, otrā – naksnīgi izgaismotā Budapešta, bet virs galvas – klajas debesis. Kā filmās!! Nē, vēl labāk! Fantastiski. Nosēžu tur vairāk nekā stundu. Tik labi vienkārši vērot naksnīgo pilsētu, atrodoties karstā ūdenī… mmm… tāda bauda!! Maģiski. Lielisks vakars.

 

Šausmīgi skatīties, kā cilvēki ķīķerē savos telefonos, pat sēžot baseinā! Daži to dara ļoti uzmanīgi, lai telefonus nesamērcētu, bet citi tos ielikuši speciālos ūdensizturīgos apvalkos. Ārprāts…

 

Pēc jumta baseina pakarsējos saunās, bet kādā brīdī liekas, ka nu jau gan šodienai pietiks. Kad arī citiem saunas apnikušas, dodamies atpūsties un atdzist sāls istabā. Pirts kompleksā sabijām no kādiem plkst. 16:00 līdz plkst. 22:00. Par šiem priekiem bija jāmaksā ap 20 eur, bet tas noteikti bija tā vērts.

 

Atvadāmies no pārējām meitenēm, un ar Adri mājup dodamies ar kājām.

bottom of page