2013. gada 3. novembris. Kalni miglā un rotaļas ar bērniem

 

Kad darbnīcās bijām apguvuši dažādu lietiņu izgatavošanu, pienāca laiks pašiem doties uz vietējiem aktivitāšu centriem un nodot šīs zināšanas tālāk. Beidzot bija iespēja aizbraukt kaut kur citur, nevis tikai blezerēt apkārt pa vecpilsētu un citiem viesnīcai relatīvi tuviem rajoniem.

Uz mūsu galamērķi veda ļoti skaists un līkumots kalnu ceļš, braukt un vērot apkārtni bija liela bauda! Redzot manu sajūsmu par apkārtējiem kalniem, rumāņu čalis smējās, ka viņš spēj iztēloties, ka es šajā brīdī jau plānoju, kā šeit nokļūt vēlreiz un pastaigāties. Jāteic, ka viņam bija taisnība un tādas domas pa manu galvu tiešām jaucās...

 

Kamēr darbnīcas vadīšana vēl nebija sākusies, varējām mazliet pastaigāt apkārt, ja bija tāda vēlme. Un tā jau nebūtu es, ja man šādas vēlmes nebūtu! Atkal - rudenīgā miglā tīti kalni!

 

Tas bija diezgan interesanti - sazināties ar bērniem tikai un vienīgi izmantojot ķermeņa valodu. Angliski viņi nemācēja, bet es nemācēju rumāniski... Bet kā jau iepriekš minēju - galvenais ir gribēt saprasties!