2017. gada 3. augusts. Tadžikistāna, Avdža. Sirpis un piparmētras turpinās

 

Šodien turpinām piparmētru ievākšanu, jo tās tiek lietotas gandrīz katrā tējas maisījumā, jāsalasa labi daudz, kamēr vēl ir. Pļavā staigā vesels bars ar vietējiem, kā arī vairāki armijnieki. Lielākā daļa meiteņu tā ietinušās lakatos, ka redzamas tikai acis. Ticība vai putekļi?

 

Pēc tam atdalām piparmētru lapiņas un ziediņus no kātiem, bet vakarā sapakojam vairākas tēju partijas, kā arī palīdzam sanest uz kūts jumta Momo un tantes Gaļas pa dienu sapļauto sienu.

 

Vakarā ar Adri izlemjam doties lejā uz ciemu. Momo nosmejas, lai uzmanāmies. Tante Gaļa vaicā Momo, vai te tiešām ir droši. Momo atbild, ka, protams, nav par ko satraukties. Ja nu gadījumā kas, lai sakām, ka esam no daktera Širinbeka ģimenes.

 

Vispirms aizčāpojam līdz upei. Joprojām grūti noticēt tam, cik tuvu ir Afganistāna. Gribētos tur nokļūt, bet… pa ceļam uz festivālu Margoša mums stāstīja, ka maijā Iškašimas afgāņu pusē uzdarbojās Taliban/Al Qaeda. Ja ISIS rīko teroraktus, tad savukārt talibi nodarbojas ar ārzemnieku nolaupīšanu un izpirkuma maksas izspiešanu no viņu izcelsmes valstīm. Kaut arī tagad talibi no Iškašimas atkāpušies, tomēr ceļot bez lielas tūrisma grupas tur varētu būt bīstami.

 

Pēc tam dodamies uz kafejnīcu, kur pasūtām zaļo tēju un katra pa “Twix”, jo mājās ir reāls saldumu deficīts. Ejam sēdēt tapčanā, kas te ir varen grezns un smuks. Izrādās, ka šajā kafejnīcā vasarās piestrādā puisis, kurš Mulvodžas kāzās gribēja mani precēt. Mazliet papļāpājam. Pēc kāda brīža mums pievienojas kāds vīrs, kurš prasa, no kurienes esam. Izrādās, ka viņš pats reiz bijis gan Jūrmalā, gan Rīgā. Un kaut kādā mistiskā veidā viņš zina, ka es biju Mulvodžas kāzās, turklāt tadžiku kleitā. Adri smejas, ka par mani nudien jau šeit klīst leģendas. Pirms promiešanas Adri kafejnīcā nopērk cepumus, ko aiznest uz mājām.

 

Uhh, cik ātri satumst! Tomēr tiklīdz uzlec mēness, lukturīti nemaz nevajag. Interesanti iet un redzēt ēnas nakts laikā.

 

Vakariņās zupa ar kartupeļiem, burkāniem, gaļas gabaliņiem un maizi, kas jāmet zupā. Par cepumiem tante Gaļa prasa, vai pārbaudījām derīguma termiņu. It kā cepumiem varētu notikt kas slikts, taisni smieklīgi, kā viņi te satraucas par cepumu derīguma termiņu, un šī nav pirmā reize.

 

Ak, kāda jauka sajūta pēc vakara pārgājiena! Derētu tā katru vakaru izkustēties.