2017. gada 3. aprīlis. Āgenskalns Free Tour un pasaku grāmatas LNB

 

Šorīt beidzot izgulējāmies, bet tad devāmies uz LNB, lai plkst. 11:00 pievienotos “Āgenskalns Free Tour”. Ieradāmies laicīgi, taču vienalga bija dīvaini, ka neviena cita nebija. Stāvējām, stāvējām, līdz uz mūsu pusi mājot nāca kāds puisis. Izrādījās, ka viņš būs mūsu gids. Kādu laiciņu pastāvējām, gaidot citus iespējamos ekskursantus. Tikmēr gids stāstīja, ka šī tūre paredzēta, lai iepazīstinātu cilvēkus ar īsto Rīgu – kur cilvēki dzīvo, ko dara, ko ēd. Lisa teica, ka to jau paguvusi izbaudīt, dzīvojot pie mums, turklāt mans tētis esot mednieks, tāpēc viņa varēja nogaršot arī meža gaļu. Gids pagriezās pret mani un teica: “Mednieks? Nabaga tu!!”. Es diezgan šokēta pretī jautāju: “Kāpēc tad tā??”. Un tad viņš sāka kaut ko klārēt par to, ka ir tradīcijas, kas jāsaglabā, bet ir tradīcijas, no kurām jāatsakās, jo tās vairs nav mūsdienīgas.  Mēs ar Lisu vēlāk smējāmies, ka varbūt viņš ir kaut kāds ekstrēms vegāns vai tamlīdzīgi. Ekskursija bija ļoti interesanta un aizraujoša. Kaut arī ar Ēriku vienā šādā tūrē ar citu gidu biju jau gājusi, vienalga uzzināju jaunus faktus un ieraudzīju jaunas vietas. Pats gids noslēgumā teica, ka visiem “Āgenskalns Free Tour” gidiem ir kopīgs ekskursijas skelets, bet katrs var brīvi improvizēt atbilstoši savām zināšanām, pieredzei un gaumei. Būs kaut kad jāiet palīkumot pa Āgenskalna ieliņām ar kameru! Paldies gidam par mums veltīto laiku un 2,5 h garo ekskursiju šajā aukstumā! Izskatījās, ka viņam pašam gan nebija auksti – ne šalles, ne kārtīgu zeķu. “Āgenskalns Free Tour” ir lieliska iespēja, kā rīdziniekiem uzzināt interesantus faktus pa Rīgu un iepazīt Āgenskalnu no jauna skatupunkta, bet ārzemniekiem gūt lielisku ieskatu vietējā kultūrā, sadzīvē un vēsturē. Noteikti iesaku! Kā nekā – pati gāju jau otro reizi, bet labprāt dotos arī trešo reizi!

 

Atceļā iegājām LNB, kur ir ļoti interesanta ekspozīcija par grāmatu Latvijā. Lai gan pēc 2,5 h garās tūres vairs nebiju īsti spējīga uzsūkt jaunu informāciju, tomēr ar lielu prieku izbaudīju izstādes piedāvātās interaktīvās iespējas kaut ko piespiest, aptaustīt, sadzirdēt. Izcils piemērs mūsdienīgai izstādei. Ļoti jauka šķita ideja par lasāmtelpu, kur, pāršķirot grāmatas lapu uz citu stāsta fragmentu, uz sienas nomainījās arī projekcijas. Tāda pasaku vide!

 

Iepriekš biju domājusi pagūt aiziet uz Rīgas Centrāltirgu, kā arī uzbraukt augšā Latvijas Zinātņu akadēmijas skatu tornī, bet… vairs nebija atlicis diži daudz laika, turklāt diena bija apmākusies, pelēka un auksta, tāpēc izlēmām par labu pusdienām. Ierosināju doties uz indiešu restorānu, kur atrodami šim aukstajam laikam atbilstoši piparoti un sildoši ēdieni. Ņammm!

 

Ātri pienāca laiks lēkt brāļa mašīnā un braukt uz lidostu. Ak, atkal atvadas… Atā, atā, Lisa! Un, cerams, ka uz drīzu tikšanos!

 

Kad atbraucām mājās un ar brāli ienācām dzīvoklī, Ridža izskrēja koridorā meklēt Lisu un izskatījās ļoti apjukusi, ka viņu nekur nevarēja atrast. Ha, cik gan ātri Ridža paguva iemīļot Lisu!

 

Šī bija lieliska, piesātināta nedēļa, kas paskrēja vēja spārniem. Izrādīju Lisai savas mīļākās vietas Latvijā, kā arī atklāju pati sev līdz šim nezināmas vietas.

© 2023 by Going Places. Proudly created with Wix.com

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now